Atgriezos no Milānas un tik tad uzzināju, ka esmu turpceļā lidojusi ar lidmašīnu, kuru gaidīju četrarpus stundas dzimtajā RIX lidostā, dēļ zibens spēriena tajā virs Alpu kalniem…
Neomulīgi, taču, kā zināms, neziņa sekmē uzticību, un fakts, ka, pārskaitot pasažierus, ir viena cilvēka par daudz, raisīja vien smaidu un pacēla vienu manu uzaci. Savukārt brīdī, kad tika aicināts, vai Edvards Tādsuntāds varētu pacelt roku, kā potenciālais liekais, no lidmašīnas aizmugures pieaugošā skaļumā sāka velties daudzbalsīgs: Edvard! Edvard! Edvard!
Pati jau nu pēc kā tāda nemūžam neatzītos! Taču jau drīzumā tika nosaukts kādas sievietes vārds un vēl mirkļa uzsākts lidojums uz Milānu. Galu galā, pēc zinātāju stāstiem, tie zibeņi lidmašīnās trāpot tik regulāri, ka tikai laikrakstu virsraksti šo faktu padara unikālu.
Agneses Putnas pieraksti 
tad “edvards” tika izmest no lidmašīnas? Un kur ir brauciena apraksts? :)
Edvards bija bez vainas – vienkārši smieklīgs fakts pats par sevi, ka kāds ir par daudz, ņemot vērā pārbaudi un kontroli lidostā.