Milāna #2

ceļojums

Milānā ģimenes restorānā svaigo Proseko lēja no alus krāniem, un saimnieks – bārmenis – galvenais pavārs tik pat kā nerunāja angliski. Kad jau likās, būs jāsāk saprasties ar roku palīdzību, lai pasūtītu ko ēdamu, viņš pārjautāja: “Ingles? Frances?” Un pēc apstiprinošā “ingles”  izstiepa plaukstu uz esošajiem vakariņotājiem un skaļi sauca:

– Džovanni! Nāc izpalīdzi meitenēm!

Esmu pārliecināta, runātu mēs franciski, atrastos Luidži, kas iztulkotu visu ēdienkarti un arī, trīs reizes ejot prom, vēlētu jauku vakaru.

p.s. Laika gaitā uz blakus zāli aizceļoja saldējums iepildīts vafelēs un izkārtots ap svecītēm. Restorānā tika izslēgtas pilnīgi visas gaismas, un sēdējām tumsiņā minūtes piecas, pat ja daudzlaimesdzimšanasdienā dziesmas itālisko versiju dzirdējām tik iztāļus.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s