2 “Maizes” ainiņas

“Maize” ir nesen atvērusies maizīšu vieta, kur Ģertrūdes ielā pašā agrumā iedzert kafiju, kas izskatās skndinaviski omulīga, jo veidota pašu spēkiem, un ar lielu logu, caur kuru lūkoties uz kuplo kastaņkoku pāri ielai.

Tad nu pirmo reizi garšojot kapkeikus (cupcake), kafejnīcā iesoļo skaista jaunkundze, kas bieži grozās žurnālu vākos, ar pavadoni.
– Es gribēšu to piparmētru lati, ko dzēru iepriekšējā reizē, jo tā bija tik lieliska! Šoreiz Mikiņš maksā (Mikiņam tiek piemiegta acs un žilbinošs smaids). Un kas tad jums šeit?
– Te mums ir bufetīte – skaidro saimniece.
– Brančš – piebilst Mikiņš.
– Jā, tikai mēs saucam to par ” bufetīti”. Samaksājat un var sakrāmēt, cik gribās. Jūs jau varat salikt arī uz viena šķīvīša…
– Mikiņ, es gribēšu savu (noplivinās skropstas)! Man tā šeit patīk!
A ko Mikiņš? Smaida. Jo ļoti jau jauka un skaista tā meitene.

Citu reiz ienāk 2 tantītes.
– Un kur tad jums te maize?
– Te mums nedaudz ir sacepts, katru dienu kaut ko citu izcepam manā ceptuvē. Bet te ir arī kūkas, plātsmaizes. Var arī izmēģināt bufetīti, svaigi grauzdētu kafiju, jo paši grauzdējam.
– Bet jums taču ārā tāds milzīgs uzraksts “Maize”? Mēs pēc maizes arī ienācām. Nu, kas tas jums te tāds?
– Tās ir sausmaizītes, ļoti labas pie tējas.
– Vai mēs pēc tādām izskatāmies, kas tēju dzer?

Junge

Ir tādas tantīšu kafejnīcas, kur lielākoties viņas sasēdušas kopā pa trīs kā Dailes teātra starpbrīdī un obligāti cepurēs. Ir tādas ar dīkdienības “laundžiņu” un klusu ielu labā rajonā, kur atrādīt draugiem mašīnas, kas speciāli tiek liktas tā, lai redzamas no skatlogiem, un ir tādas, kur savu dienas naudu triec skolēni viens otram iegalvojot, ka bez kafijas viņu [~ 9-klasnieku ] rīts vienkārši nav iespējams!

Tā nu es biju pēdējā tipa kafejnīcā, kura, patiesību sakot, bija vienlīdz pilna ar visa vecuma ļaudīm, un lūkojos uz tādu skolnieku bariņu, kurā meitenes izskata ziņā jau kopē savas mātes, bet zēni izskatās jaunāki, tā kā mugurā skeiteru drēbītes, bet kosmētika tradicionāli ir bijusi jaunkundžu privilēģija. Tad nu viens puika, kas visu laiku sanāk it kā sānis, vairāk malā, jo plikādas kažociņā, rokdarbnieču adītā micē un ar zīmējumu mapi rokā, būs no viņiem visiem visforšākais, tikai pārējie to vēl nezin.

Ir pamatotas aizdomas, ka, pieaugušākam kļūstot, viņš būs un izskatīsies vismaz kā Miķelis Fišers.

Lapsiņas

Turpinu  fascinēties par lapsiņām un šo piektdienu:

Laiks

– Es iešu uz veikalu, Tev kaut ko atnest?

– Laiku… Atnes man laiku tūtītē.

– Laiku trīslitru burkā!?

– Jā!

/Saruna starp “Fazendas” apkalpojošo personālu/

Maskavas kafejnīcas

Tur kafejnīcām-klubiem vislabākie ir tieši nosaukumi, kas ļoti precīzi ataino to potenciālu – Krizis Žanra, Ļudi kak ļudi, PirOGI vai hipsterīgā Soļanka ar vintidžveikalu. Pieņemot, ka cenas tā rupji rēķinot ir reiz divi, salīdzinot ar Rīgu, tad atrast jaukas un dārgas kafejnīcas nav problēma. Savukārt, ja gribās atrast mīlīgi interesantās ar patīkamāku dzērienu/ēdienu vērtību skalu, ir lietderīgi sekot zinātāju padomiem, un nebaidīties iegriezties mazās ieliņās vai vārtrūmēs īsto pērļu meklējumos.

[p.s. Aiz tām meitenēm ir tieši tā vārtrūme, kurai pirmajā reizē tika paiets garām, un kur arī atrodas galvenā ieeja “Soļankā”]

Vēl, lai cik arī neiespējami tas nešķistu, ir iespējams aizbraukt uz Maskavu un redzēt vaigā  Artēmiju Ļebedevu, jo arī viņš nav noturējies un radījis savu kafejnīcu populārajā Kitaigordā. Kūkas nedabūjām, jo vieta slēdzās jau ciet, toties pats  īpašnieks – vien soļa attālumā paskatījās man acīs.

Parasti, kad aizveras ciet kāda kafejnīca, ļaudis mēdz izteikt žēlumu un paust skumjas līdzjūtības saimniekiem, ka tā sanācis. Uz ko vienreiz dzirdēju šādu atbildi – bet nu Jūs paši taču nenācāt. Tāpēc, lai nav par vēlu,  aizejiet ciemos pie Humberta kunga, ja nu gadās, ka iemīlaties tajā vietā?

http://www.humberts.lv/

Humberts

Noklausīta telefonsaruna:

– Šobrīd esmu pie Humberta. Kā kas? Humberts Humberts. Jā, ļoti pievilcīgs un diezgan slavens. Man viņš patīk, viņam pašam gan Lolita vairāk. [Smiekli]

Es iespējams tektu, ka Humberts bija vecs, iemīlējies muļķis, taču patiesībā šī ir nedēļu jauna kafejnīca-lasītava Berga bazāra visklusākajā nostūrī, aiz oranžās koka mājiņas. Tur, kur vienmēr ēna, grāmatplauktos vecas un jaunas grāmatas, kas domātas lasīšanai uz vietas, bet kafiju ar pienu pasniedz laipni un skaistās krūzēs.

“Pie Humberta”

Rokas

“Ja vīrietim ir skaistas – pa īstam skaistas – rokas, viņš nevar būt neglīts iekšēji. Rokas nemelo kā sejas. Īpaši, ja tās žestikulē.” /Edīte Piafa/

Atradu “Siltā” sieviešu žurnālā ar spīdīgām lapām un izdomāju, ka vajadzētu pavērot to dzīvē.

Man ir ļoti laba sieva

Sestdienas vakars. “Silts” un 80-90to gadu aktuālie videoklipi. Beļģu onkulis ar ūsām un auduma mutautiņu, kam ļoti gribās draudzēties.

– Meitenes, gribat kādu dzērienu?  Kāpēc šeit visi tik rezervēti? Mans draugs nolūzis viesnīcā. Piekusis,  šodien bijām Kalnciemā. Nevēlējāmies skatīties uz pilsētu vien, gribējām redzēt kalnus, bet tur nekā tāda nebija. Pastāstiet, ko mums rīt apskatīt. Nesapratu, kā jūs teicāt, uzrakstiet nosaukumu. Ak, kāds jums rokraksts! Mana meita tos studē, pats arī drusku zinu. Spriežot pēc jūsējā – stright and honest. Nē, neteikšu pēc kā to pasaka. Ko lai jums uzsaucu? Tiešām, nē? Man ir ļoti laba sieva. Strādā bankā augstā postenī. Apprecējāmies, jo viņa gaidīja bērnu, un kāzu vakarā teicu – lai kāda būs mūsu dzīve, es apsolos būt godīgs. Senāk spēlēju ģitāru grupā, braukāju apkārt. Toties biju labs tēvs. Skat, tā dziesma! Ziniet Lionel Richie? Pie šīs dziesmas mēs dejojām pirmo valsi. Man ir ļoti laba sieva un dēls studē kriminoloģiju. Kāpēc tava draudzene tāda skumīga? Ir tāds amerikāņu izteiciens It’s only done when the fat lady sing the blues. Kā lai izskaidroju? Vajag smaidīt un nebēdāties par šodienu. Jā, tas ir domāts tieši tā – mollīgā dziedātāja baznīcā, kas dzied tavu pēdējo dziesmu. Tu esi gudra. Žēl, ka nerunā franciski. Es atsūtīšu jums abām pastkarti no Beļģijas!

Tirgus

Šorīt spraucos cauri Centrāltirgum un man galvā dzima plāns, ka varētu kādā smalkā, saulainā Rīgas kvartālā atvērt kafejnīcu, kuras nosaukumā iekodētos tirgus tematika. Pie tam tās interjera celtniecības darbos drīkstētu izmantot tikai tos materiālus, kas iegādājami rūpnieciskā tirgus plača daļā. Tā pat visus nepieciešamos priekšmetus,  lietas un sīkumus. Ēdiens, protams, būtu izcili svaigs, bet uz palodzēm katru pavasari audzētu tomātu stādus, a ziemā kārtotu krūšturus pa krāsām.