Never Let Me Go

kino

Lūk, būs filma, kuru es nevienam neieteikšu ar vārdiem: “Noskaties, Tev noteikti patiks!” Jo, lai arī cik skaista, tā ir ļoti skarbi skumja dēļ paša stāsta un varoņu bezspēcības.

imdb

Hovards Rorks

arhitektūra, grāmatas, kino

Ir pilnīgi neizskaidrojami, ka grāmata “Dzimtas akmens” ir tulkota latviski, savukārt “The Fountainhead” nē. Ne tāpēc, ka pirmā sliktāka, bet gan tādēļ, ka otrā šķiet briljanta no filmas noskatīšanās vien.

Galvejas filmu festivāls

ceļojums, kino, Muzzik

Protams, ka es runāju par mājas filmu festivālu, kas starp vidēji 3 filmām dienā pusotras nedēļas garumā, paredzēja arī kūku cepšanu, pārēšanos un suņa pastaigas gar okeānu. Lai ilustrētu plašo festivāla žanru bagātību, atzīmēšu dažas:

World’s Greatest Dad [2009], JCVD [2008], Notebook [2004], Big Man Japan [2007], My One and Only [2009], Where the Wild Things Are [2009] un Reprise [2006].

No kurām pēdējā atsauca atmiņā labāko ballīšu deju dziesmu pasaulē, kas retu reizi tiek atskaņota arī Rīgā, tikai nezin kāpēc vienīgi LCD Soundsystems palēninātajā remiksā, kas manuprāt ir vismaz par 30% mazāk spēcīgs kā orģināls – Le Tigre “Deceptacon”:

Walk Hard

kino

Šī vakara filma – lielgabals [vārdu “masterpiece” atstāšu tiem, kas aprakstos nespēj iztikt tikai ar latviešu vārdiem] :

in Bruges

ceļojums, kino

Ja neko nezinātu par šo filmu, tad viena diena Brigē, nozīmētu tik vien kā kafijas pupiņas šokolādē un ciku-caku mājiņas ar maziem “Zupu dārziņiem” [tieši zupu nevis garšvielu vai salātu].

Tornī tika uzkāpts un ar laiviņu izbraukts.