Ielu cīņas

Cope

Ieraudzīju sniegā iemītas copadatas. Vispirms vienu, tad soļus tālāk vēl pa kādai.

– Iedomājos, ja būtu vasara, tad tās noteikti būtu atstājusi kāda jauna meitene, kas dodas mājās rīta agrumā no stīvas ballītes, kas prasījusi nežēlīgi augstus papēžus, zīdu, ielakotu un ielokotu  frizūru. Smalkās zandales jau 20 minūtes kā tiek nestas rokās, uzīmētās acis dūmakainas, tā kā kavaliera otrais vārds izrādījās Vilšanās, bet no matadatām atbrīvotajos matos ievizas saullēkts.

– Nu, Agnese…  Ir taču janvāris!

Settle Down

Īstenībā, ja ir tik smuka kleita, tad lelles aizdedzināt ir tīrais nieks:

atrasts whothehell

Rokas

“Ja vīrietim ir skaistas – pa īstam skaistas – rokas, viņš nevar būt neglīts iekšēji. Rokas nemelo kā sejas. Īpaši, ja tās žestikulē.” /Edīte Piafa/

Atradu “Siltā” sieviešu žurnālā ar spīdīgām lapām un izdomāju, ka vajadzētu pavērot to dzīvē.

Dzīves dramaturģija

Savu pirmo uzslavu par uzrakstīto saņēmu skolā par sacerējumu, kas tika uzdots pēc lugas “Maija un Paija” izlasīšanas. Toreiz par saturu saņēmu augstāko vērtējumu, savukārt par gramatiku – zemāko iespējamo, jo komatus vēl nebiju iemācījusies salikt pa vietām. Pāris gadus vēlāk notika mēģinājums pasaku tipa lugas sarakstīšanā vienas burtnīcas garumā. Ļoti gribētos atrast šo burtnīcu un pārlasīt, jo aizdomas, ka tajā galvenā labā loma tika uzticēta vecākajai no māsām. Laikam lieki piebilst, ka esmu vecākais bērns, tādejādi šāds lomu dalījums nav brīnums, kā arī tas, ka beigas bija laimīgas. Kaut kas līdzīgs scenārijam tika veidots arī skolas žetonu vakaram, taču tā kā tur bija iesaistīti daudz cilvēki, tad par savu darbu varu uzskatīt tikai pirmo trešdaļu no saviesīgās daļas programmas…

Toties līdz pat šim laikam esmu saglabājusi lielas simpātijas pret lugu/scenāriju formātu kā tādu, tā kā sarunas fiksēšana lomās padara tekstu dzīvāku un rada lielāku ticamības momentu. Domājams tāpēc arī cilvēkiem patīk pārlasīt notikušus čatus vai komentārus, jo tie savā ziņā ir viņu ikdienu ludziņu pieraksti.

Viktorīnas jautājums

“Agnes, kādus draugus Tu gribētu labāk – asprātīgus vai tos, kas spēj atbalstīt jebkurā dzīves situācijā?”

Spēks

“”Spēks” ir balonsvārku otrais vārds!”, nodomāja Agnese, vērojot savu atspulgu gaiteņa spogulī.

Mūžība

Šodien manās rokās salūza konzervu attaisāmais. Ja bija kāda lieta pasaulē ar ko man asociējās vārds “mūžība”…

Durvis

.. “un tagad uztaisi man durvis visskaistākās, kādas jel kad esi izgatavojis, teica Viedais Vīrs, un, kad būs gatavas, nāc pie manis.

Divas nedēļas Galdnieks meistaroja durvis, un tās bija smalkākais darbs, ko viņa rokas veidojušas. Aiznesis Viedajam Vīram, un atzinis tās par labām esam, viņš teica:

– Noliec durvis pie sevis un katreiz, kad kādam darīsi gauži, vai teiksi ko nelāgu, iesit tajās vienu naglu. Kad tās būs pilnas dzelža, uzmeklē mani.

Gāja laiks, ne garš, ne īss, un nebija iespējams vairs ne vienu naglu vairāk iesist. Galdnieks devās pie Viedā Vīra runāties.

– Pasaki siltu vārdu vai izpalīdzi ar labu darbu katram no šiem cilvēkiem, un izrauj naglu. Kad nebūs vairs nevienas pašas – es gaidīšu.

Vēl daudz vairāk dienu un nakšu pagāja līdz labo vārdu bija pateiks gana, un naglas pagaisušas. Galdnieks cēla durvis plecos un nesa tās pie Viedā Vīra.

– Paskaties, Galdniek, uz šīm durvīm uzmanīgi, tās kalpos tev vēl ilgi, bet tu nevari padarīt tos naglu caurumus par nebijušiem.”..

/pasakas atstāsts pēc atmiņas/

Angliski

Šonakt sapnī man vajadzēja runāt angliski, pie tam izteikties pareizi.

Nezinu, ko tas nozīmē.