Šajā nedēļas nogalē no darba biju paņēmusi digitālo atālumu mērītāju, lai izpalīdzētu ar kāda dzīvokļa uzmērīšanu. Novakarē sāku niekoties – mērīt attālumus savās mājās un arī no balkona līdz kaimiņmājai [45 m starp citu], cerot nevienu nesabaidīt ar sarkano lāzerpunktiņu. Vēl nolēmu pārbaudīt, vai mērot pret spoguli aparāts protestētu vai nomērītu divtik attālumu, tā kā spoguļdurvīs atspīd gaiteņa siena, un visi taču zina, ka spogulī ir tieši tāda pati pasaule un dzīve, tikai otrādāk.
Un tad sekoja fizika mazajiem… mērot gaiteņa platumu no spoguļa virsmas pret sienu ieguvu 1,6 m, savukārt pretējā virzienā no sienas uz spoguli, kur punktiņš fiksējas uz atspīdumu tai pašai pretējai sienai, attālums bija nevis dubultā, bet gan 2,6m. Ak tā! Milzu saviļņojums par acīmredzamo atklājumu – tātad Aizspogulija īstenībā ir ciešāk saspiesta, un tikai mūsu acīm izskatās tāda pati… un tad zvans pie durvīm, ciemos ieradusies Eve. Agnese velk ārā aparātu un sāk demonstrēt atklājumus. Un ko domājies! Tas mērītājs tagad izmēra, ka attālums spogulī ir tieši dubultā garāks – 3,2 m, nevis 2,6 m kā iepriekš.
Visa kolosālā teorija par saspiesto Aizspoguliju aiziet pīpenēs jebšu staigāties pa pļavu, lasot margrietiņas.
Agneses Putnas pieraksti 
Lāzera stars noslēpumu par aizspogulijas kompresēto dabu atklāja tikai Tev. Viņš tāds! Kad ieradās Eve, viņš Tevi pārbaudīja – un protams izpļāpājies. Nekas cits neatlikā kā safabricēt rādījumus un nekad vairs nerunāt par intīmām tēmām.
Labi, ka tagad zinu. Citādi mans sašļukums, kad apgāzās teorija, bij zirga lielumā :)
aizspogulijā var nokļūt pa truša alu http://en.wikipedia.org/wiki/Rabbit_hole
vai tārpu alu
http://lv.wikipedia.org/wiki/T%C4%81rpeja
bet pa lāzera stariem var tikai sērfot
http://www.pitt.edu/~jdnorton/Goodies/Chasing_the_light/index.html
cerēju, ka tu tur būsi bijusi un varēsi kaut ko pastāstīt, jo nekas prakstisks mani te neiteresē, nu vienalga, lai tev veicas
oops, tur saitēs palika divi liekie: iekava un vārds pasakā
labots :)
te vēl par spoguļu tēmu, nu tas tā, vienkārši btw
Atspulgs ir kāda apkārtējās pasaules fragmenta spoguļattēls. To uztver un, starus laužot, atstaro dažas virsmas. Vissenākais spogulis bija ūdens, pēc tam pasaule atstarojās cilvēka radītā metāla vai stikla spogulī. Visdziļākais spoguļa slānis ir cilvēka dvēsele, kas spēj sniegt visspilgtāko atspulgu. Kāds būs atspulgs, atkarīgs gan no gaismas, virsmas un vērotāja redzes leņķa – pat, cieši līdzās stāvot, cilvēku redzējums var būtiski atšķirties – vienmēr priekšplānā būs paša atspulgs