Again With the Subtitles

Dažkārt man liekas, ka “laptopmūziķi” aizraujās ar dažādu skaņu, trokšņu un cilpu kombinēšanu tik ļoti, ka galarezultātā pozitīvi vērtējams ir vien darba fakts kā tāds, nevis tā iznākumu.

Šis, protams, nav tas gadījums:

Daniel

Jau dienas četras kā nelaiž vaļā:

Diafilma

Piektdienas naktī soļojot vieglā “dabsolī” mājup no pasākuma rakstnieku ielu [Barona un Blaumaņa] stūrī atradu filmiņu, kurai uz robotās maliņas rakstīts 220 CBEMA M8 Безопасная, bet saturs vēsta par to, kā izskaidrot  “funkcijas” jēdzienu skolniekiem matemātikā:

Kurš pazaudējis?

Darba drēbes

Tik vakar ievēroju, ka MacDonald’s pārdevējiem ir speciālas nebalinātas džinsu bikses, kurām uz labās bikšdibenkabatas izšūts liels “M”.

Gandrīz Vīnes piezīmes #4

Reiz vasarā, tik pat slapjā dienā kāda ir šodiena, devos ciemos uz kleitu mērīšanu pie Baibas. It kā ciemošanās un gurķu ar medu ēšana, un tai pašā laikā viņas šūto tērpu laikošana, kas no kautrīgi latviskās pārvērtās “es neiešu prom, kamēr nebūšu uzmērījusi visas kleitas… svārkus… mēteļus”! Jo spoguļa attēls un klātesošie nebeidza vien glaimot, bet kuplo brunču sašuvumi izsauca vājumu.

Savukārt citā saulainā dienā Berga Bazārā, mainoties ar filmām un stāstot par Vīni, kā iespējamo brauciena mērķi septembrī, atskanēja:

-Neticami, bet man tieši tajos datumos paredzēta tur skate! Vīnes Modes nedēļa. Ja aizbrauksi, Tev obligāti būs jānāk skatīties.

Tanī brīdī arī viss tika izlemts.

foto no skates Vīnē: Matīss Groskaufmanis

p.s. Kā pēcāk izrādījās, sēdēt mēles galā, kur pie kājām līkst modeļu fotogrāfi, ir diezgan jau patīkami.

Vīnes piezīmes #3

Sestdienā kājas pašas veda uz Naschmarkt krāmu tirgu, un tur bija tādas čigānu pelnrušķītes, kas tupēja lupatu kaudzēs un cilāja labumiņus, meksikānis ar sombrero un porcelāna figūriņām, gana daudz krievu valodas, ģimenes sudraba un simtgadīgu pērļu brošu, vīriņi ar pārķemmētiem matiem, kas ar pazinēja skatienu šķirstīja vecas grāmatas, armijas somu, jaku un gāzmasku stends un amerikāņu stūrītis ar oriģinālām Coca-colas pudelēm un plakātiem. Krāmi arī Vīnē ir krāmi, bet toties tagad zinu, kur nokļūst visas norautās Kalifornijas autonumuru zīmes.

Vīnes piezīmes #2

Likumsakarīgi, ka ceļojot pašai par sevi noorientēšanās svešā pilsētā notiek ātrāk, savukārt kompānijā, kad pareizā virziena atrašana veļas uz citu pleciem, apskates objekti atmiņā paliek vairāk kā fakti paši par sevi. Tomēr bija vieta, kuru trešajā reizē jau varēju atrast patstāvīgi:

“Phil” – kafejnīca/ bārs/ veikals ar liektu grāmatplauktu, kur var ne tikai apskatīt, bet arī nopirkt vērtīgas bilžu grāmatas, komiksus un nopietnus romānus vācu valodā. Šeit neatradu divas vienādas lampas pie griestiem,  sienas rotāja bilžu sienas ar kulta filmu scēnām un platēm, un pilnīgi visas mēbeles pretendēja uz dizainu, lai arī cik nomīļotas neizskatītos. Savukārt aiz grāmatu galda, kam puse vakaros pārvērtās par DJ pulti, pinkains mūzikas noteicējs lutināja apmeklētāju ausis tik tīkamā skaļumā, lai es nezaudētu sarunbiedrus un stāstu pavedienus.

“Ne velti!” – nodomāju, kad dienas atpakaļ, runājot ar Vīnes pazinēju, uzzināju, ka tai vietai gadu desmit vismaz vai varbūt pat vairāk.

1060 Wien, Gumpendorferstr. 10-12

foto: Matīss Groskaufmanis

Vīnes piezīmes #1

Aizmuku prom no savas dzimšanas dienas, kas vēl nebija nonākusi tanī līmenī, kad sveces kļūst dārgākas kā pati torte, tomēr gana nozīmīga, lai būtu savādāka kā līdz šim, tāpēc arī aizlaidos uz Vīni garā nedēļas nogalē.

Tā sagaidīja mani ar plus 27 grādiem un sauli, kas lika manam mētelim justies tik nevajadzīgam un zandalēm ieņemt pozu “mēs tak teicām, ka būtu lieti noderējušas!” Taču ceļotāju garderobe vienmēr ir elastīga, savukārt Vīne ļoti saprotama – parku loks, tramvaju līnijas, tirgus laukums kanālmalā un cakotās ēkas. Taču pats labākais ir miers, kas pārņem sēžot vakara kafejnīcā, tālu prom no darbu ikdienas, baudot labu kompāniju un uz telefoniskajiem apsveikumiem nosmaidot:

“Mīļie, es esmu Vīnē!”

JACHT

Ir labi tā iepļāpāt piektdienas vakarā ar sen nesatiktiem cilvēkiem. Tā, piemēram, uzzināt, ka Rīgā jau pavisam drīz koncertēs JACHT, kuru daiļrades iespaidā jūtu sevī aizvien augošo patiku jau no pirmajām skaņām.

Zinātāji teic stāstīt, ka solists esot ļoti labs dejotājs, un, vai tas, ka gandrīz gadu atpakaļ, pieminot vienu fotosesiju, izvēlējos tieši viņa bildi kā vizuālo materiālu, būtu uzskatāms par zīmi, ka man jābūt pirmajā rindā?

Meitenēm

 

 

Aprilia Mojito Custom 50/125 . Ar apskaužamu regularitāti redzu vienu debeszilu Vecrīgā dienu no dienas.

/foto no uk.aprilia.com/