Walk Hard

Šī vakara filma – lielgabals [vārdu "masterpiece" atstāšu tiem, kas aprakstos nespēj iztikt tikai ar latviešu vārdiem] :

 

Preses Nams

Tā dienu no dienas liekas, ka ierastais ceļš darbos – Vecrīga, Vanšu tilts, Pārdaugava – ir izzināts līdz katrai detaļai, ka acis slīd pāri zināmajām lietām, kas kādam liecina par rutīnu, bet citam par stabilitāti. Tad pēkšņi mans skatiens aizkavējas pie Preses Nama laukuma stāvvietā noparkota balta taksometra ar atvērtām durvīm, blakus kuram pats šoferis praktizē ci-gun vai kādu citu no augstajām austrumu mākslām, veicot izklupienus krustiskām kājām un pagriezienus ar sakļautām plaukstām krūšu rajonā. Iedomās man šādi skati saistās ar koši sarkanu kļavu parkiem, vējā krītošiem ķiršu ziediem un rītausmu, bet kurš tad ļautu pilsētas zaļumos iebraukt ar auto, lai no mašīnas stereo varētu dzirdēt liegās melodijas?

Komplekts

Ja mans mērķis būtu iegūt šādu komplektiņu savā īpašumā, tad kedas jau man ir:

atrasts – bleubird

Melnie zirdziņi

Brīvdienās zīmēju zirgus. Gandrīz vienradžus:

Silueti sanāca labāk kā vienas līnijas zīmējumi, toties tagad man ir lērums ar zirdziņkaķu, vilkzirgu un kazlēntipa kumeliņu.

Doma laukums

Kā gan sauca to spēli ar metāla bumbām, kādu parasti spēlēja onkulīši Francijas dienvidos un Londonas klerki rozā kreklos korporatīvajos “team-building” pasākumos, jo tieši tādu šovakar spēlē jaunieši Doma baznīcas ieplakā. Iegrimuši spēlē jau gandrīz stundu, ka nemana ne vēsumu, ne draudzenes, kas noskatās metienos.

Un, ja tā padomā, kas gan būtu Doma laukums bez tās ieplakas… agros rītos tajā uzrodas vīriņš, kas staidzina suni, vasarā bērni tur pat met kūleņus no kalna lejā, a pārīšu dejošana vai norunātie randiņi ar ziediem brīvdienu rītā pirms desmitiem varētu būt šīs vietas otrais vārds. Jo šeit nevar nepatikt –  āra kafejnīcas devušās ziemas guļā, baznīcas pulkstenis ticis pie izgaismotas ciparnīcas, svaigi kruasāni dzimst kvartāla attālumā, bet ļaudis darbdienu rītos šķērso laukumu diagonālītēs ar kafijas krūzēm rokās.

Again With the Subtitles

Dažkārt man liekas, ka “laptopmūziķi” aizraujās ar dažādu skaņu, trokšņu un cilpu kombinēšanu tik ļoti, ka galarezultātā pozitīvi vērtējams ir vien darba fakts kā tāds, nevis tā iznākumu.

Šis, protams, nav tas gadījums:

Daniel

Jau dienas četras kā nelaiž vaļā:

Diafilma

Piektdienas naktī soļojot vieglā “dabsolī” mājup no pasākuma rakstnieku ielu [Barona un Blaumaņa] stūrī atradu filmiņu, kurai uz robotās maliņas rakstīts 220 CBEMA M8 Безопасная, bet saturs vēsta par to, kā izskaidrot  “funkcijas” jēdzienu skolniekiem matemātikā:

Kurš pazaudējis?

Darba drēbes

Tik vakar ievēroju, ka MacDonald’s pārdevējiem ir speciālas nebalinātas džinsu bikses, kurām uz labās bikšdibenkabatas izšūts liels “M”.

Gandrīz Vīnes piezīmes #4

Reiz vasarā, tik pat slapjā dienā kāda ir šodiena, devos ciemos uz kleitu mērīšanu pie Baibas. It kā ciemošanās un gurķu ar medu ēšana, un tai pašā laikā viņas šūto tērpu laikošana, kas no kautrīgi latviskās pārvērtās “es neiešu prom, kamēr nebūšu uzmērījusi visas kleitas… svārkus… mēteļus”! Jo spoguļa attēls un klātesošie nebeidza vien glaimot, bet kuplo brunču sašuvumi izsauca vājumu.

Savukārt citā saulainā dienā Berga Bazārā, mainoties ar filmām un stāstot par Vīni, kā iespējamo brauciena mērķi septembrī, atskanēja:

-Neticami, bet man tieši tajos datumos paredzēta tur skate! Vīnes Modes nedēļa. Ja aizbrauksi, Tev obligāti būs jānāk skatīties.

Tanī brīdī arī viss tika izlemts.

foto no skates Vīnē: Matīss Groskaufmanis

p.s. Kā pēcāk izrādījās, sēdēt mēles galā, kur pie kājām līkst modeļu fotogrāfi, ir diezgan jau patīkami.