Stabu ielas pagalms

Vēl man liekas, ka Rīgā ir ļoti daudz skaistu pagalmu, tikai neviens par tiem nezin, vai arī tur aiz slēgtiem vārtiņiem.

Lūk, šis pagalms tika atrasts Stabu ielā starp Brīvības un Tērbatas ielām, un uz to ved 2 vārtrūmes, kas rotātas ar ģērboņlauvām. Mani tiešām pārsteidza greznība un tas, ka tā var noslēpies simtgadīgs ciku-caku jūgendstila nams, tā vietā, lai rādītu vaigu galvenajām ielām. Aiz manis pagalmā ienāca viens jaunais pāris ar bērna ratiem. A pagalms tāds grubuļains, grubuļains, un tie rati no visas sirds kratās. Tad nu viņi ienāca un arī vienkārši skatījās uz māju, un droši vien jauniem cilvēkiem vien raksturīgā manierē sapņoja, kā viņi paši vai viņu bērni tādā ēkā noteikti dzīvos un būs neizsakāmi laimīgi.

– A čo vi tut izšķite? – mani uzrunāja ēkas līdzgaitniece. Jā, te dzīvojot vieni un tie paši īrnieki jau no laika gala, bet tur pagrabstāvā ir Rīgas Mazais teātris, kas rudenī atkal sāks rādīt izrādes. Padomju laikos gan te visu laiku esot filmējuši kino par ārzemēm. Skat, šīs ieejas durvis, piemēram.

Taču visvairāk man patika vienas lieliskas jaunkundzes stāsts par šo pašu Rīgas vietu, kuru viņa sev bija atklājusi līdzīgā veidā tik krietni agrāk. Viņai nav bijis gana ar skatīšanos vien, un redzot, ka kāda dzīvokļa logs ir vaļā un ārdurvis tā pat, uzkāpusi augšā un piezvanījusi pie durvīm. Nācies ātrumā samuldēties par dzīvošanas interesi šinī ēkā, taču viss beidzies ar viesmīlīgu kafijas iedzeršanu lielā ebreju ģimenē.