Aizmuku prom no savas dzimšanas dienas, kas vēl nebija nonākusi tanī līmenī, kad sveces kļūst dārgākas kā pati torte, tomēr gana nozīmīga, lai būtu savādāka kā līdz šim, tāpēc arī aizlaidos uz Vīni garā nedēļas nogalē.
Tā sagaidīja mani ar plus 27 grādiem un sauli, kas lika manam mētelim justies tik nevajadzīgam un zandalēm ieņemt pozu “mēs tak teicām, ka būtu lieti noderējušas!” Taču ceļotāju garderobe vienmēr ir elastīga, savukārt Vīne ļoti saprotama – parku loks, tramvaju līnijas, tirgus laukums kanālmalā un cakotās ēkas. Taču pats labākais ir miers, kas pārņem sēžot vakara kafejnīcā, tālu prom no darbu ikdienas, baudot labu kompāniju un uz telefoniskajiem apsveikumiem nosmaidot:
“Mīļie, es esmu Vīnē!”