Cope

Ieraudzīju sniegā iemītas copadatas. Vispirms vienu, tad soļus tālāk vēl pa kādai.

– Iedomājos, ja būtu vasara, tad tās noteikti būtu atstājusi kāda jauna meitene, kas dodas mājās rīta agrumā no stīvas ballītes, kas prasījusi nežēlīgi augstus papēžus, zīdu, ielakotu un ielokotu  frizūru. Smalkās zandales jau 20 minūtes kā tiek nestas rokās, uzīmētās acis dūmakainas, tā kā kavaliera otrais vārds izrādījās Vilšanās, bet no matadatām atbrīvotajos matos ievizas saullēkts.

– Nu, Agnese…  Ir taču janvāris!