Ir tādas pūkainas astes, tā kā jenota, tā kā lapsas, un nezinu, cik īstas vai mākslīgas, kuras cilvēki mēdz kaut kur piespraust. Tā teikt skaistumam. Ir tādi čopermotociklu braucēji, kas tādas liek pie platmales. Es pat zinu vienu velokurjeru, kas dara tieši tā pat.
Tad, lūk, vienu vakaru nācās gabalu iet aiz vienas apaļīgas kundzes, kura bija uz pleca pa diagonāli uzlikusi rokas somiņu, kurai tieši tāda aste piesprausta. Ar baltu galiņu. Abās rokās Rimi maisiņi, tāpēc soma tā pavisam uz mugurpusi aizlikta. Un tā kā jau tumsnēja, un dāmai bija mugurā garš kažoks, tad izskatījās, ka man pa priekšu, asti kustinādams, soļo iepircies zvēriņs.