Gadījās man vienu rītu situācija, kad bija jākavē laiks pusstundu “aizcentrāltirgus” rajonā. Kafija – nodomāju es un sāku lūkot variantus. Blakus esošās “Pankūkas” – nē, tas pārāk viegli un aizdomīgi, ka iekšā neviena cilvēka. Spīķeri – nav teikts, ka vaļā, un sanāks trīskārt nosoļot vienu un to pašu gabalu. Varbūt vēstniecību rajons ap Jēzusbaznīcu? Tur bija viesnīca, tātad arī brokastis. Bāc, ielas durvis ciet, ieiešana caur reģistratūru – nē, par daudz sarežģīti. Nu kur, nu kur?!
Kad iegāju šai ēkā, apstājās laiks. Gadus 20 vismaz. Skaidu plākšņu tumšais panelējums, zaļā toņa izmantojums visās gradācijās, misiņa lampas, mākslīgo ziedu kompozīcijas un kafijas cena. Jo mana nojauta izrādījās pareiza un ieraudzīju kafejnīcu “Pavardiņš”, kas pēc burvju mājiena 9.50 pildījās ar garum garu pusmūža sieviešu rindu. Tik viena no viņām atbilda apzīmējumam “u ņijo muž horošij” [jebšu viņas izskats nav atkarīgs no naudas, ko viņa nopelna pati], diemžēl pārējām, lai arī cik priecīgi stāstīja draudzenēm salātu recepti, rūpju mākts skatiens nebija noslēpjams.
Vai es iegriezīšos tur vēl? Neapšaubāmi. Gribu redzēt, kā viņi kafejnīcā aplej mājas bērzu podā, kas piestiprināts apmēram 2.8m augstumā no grīdas, kā arī apskatīt Rīgu no skatu platformas pašā augšā. “Tas gan maksājot 2 latus un nekādas studentu atlaides neesot!” noteica dežurante un pamācīja: “uzbrauksiet ar liftu līdz 15 stāvam, tad divus pa trepēm augšā un bildējiet cik uziet!” Tajā brīdī manī ieslēdzās “latvietis”, kas vēlas apiet 2Ls, bet gan jau, nonākot tur atkal, skatīšos pēc situācijas.
Agneses Putnas pieraksti 
..negribu mudināt uz nelikumībām, bet tieši tāds bija mans secinājums, kad izgāju no Zinātņu akadēmijas 2 latus tur atstājusi. Skats un sajūtas tur augšā gan bija vairāk kā 2 latu vērtas, tomēr ar savu “latvieša” instinktu nākamreiz došos augšup bez maksas.
Galvenais nemanītai tikt garām tai tantiņai :)