Noskatījos visas trīs “Vai viegli būt jaunam” filmas un soļoju mājup, kad pie krustojuma mani panāca 40-gadnieku bariņš. Trīs kungi un dāma, kas aktīvi pārsprieda un salīdzināja visas daļas, ka pirmā Podnieka, protams, visizcilākā, bet pārējās jau vien “rimeiki” un refleksijas vai vienkārši cilvēciska ziņkāre par to, ko šobrīd šie filmas varoņi dara pēc 20 gadiem. Tā gandrīz vienā solī nogājām divus garus kvartālus, un pilnīgi nespeciāli uzzināju, ka pēdējā filmā minētais fakts par to, kā savulaik lika skolēniem rakstīt sacerējumus, jo nosodošākus, jo labāk, par merkantilāko no jauniešiem, kas, maršējot Strēlnieku laukuma goda sardzē, vēlējās mašīnu un vasarnīcu, ir bijis jāraksta arī sievietei, kas gāja vien pāris soļus pirms manis.
“Jā, jā, tā jau bija. Ideoloģija un tā laika domāšana” – piekrita kungi, un tad garākais no viņiem izstāstīja pavisam citu stāstu par padomju laika iemācītajiem uzskatiem:
Esot piedalījies vienā no pirmajiem teambuilding pasākumiem, kur vajadzējis pildīt visādus psiholoģiskas tematikas uzdevumus. Viens no viņiem ir bijis tāds – kuģa katastrofa, uz tā 50 cilvēki, taču glābšanas laivā pietiek vietas tik kādiem 10. Vajadzējis uz lapiņas uzrakstīt, kas būtu tie cilvēki, kuriem vajadzētu atrasties šajā laivā. Cilvēki sarakstījuši sievas, bērnus, draugus, kādus līderus, bet tikai viens vienīgais no viņiem ierakstījis pats sevi. Par ko pasākuma ārzemju vadītājs ļoti izbrīnījies un jautājis katram klātesošajam:
“Ar ko gan visi šie cilvēki ir labāki par Tevi?”
Laikam tāpēc arī neklausos mūziku austiņās, soļojot pa pilsētas ielām.
Agneses Putnas pieraksti 
Starp citu, viena no meitenēm, kas skolā pēc pirmās filmas noskatīšanās tā pat kā daudzi citi rakstīja sacerējumu par filmas iespaidiem un, protams, nosodīja merkantīlo komjaunieti no Strēlnieku laukuma, šobrīd ir sieva šim cilvēkam. Savukārt, minētais “jaunietis” vada lielāko telekomunikāciju uzņēmumu Latvijā un, visticamāk, viss, ko viņš vēlējās, viņam ir.
Jā, filmā viņu intervē, un tieši šo faktu viņa arī izstāsta, sēžot saules pielietā parciņā :)
Āāā. Nu re. Domāju, ka man tika pastāstīta kāda ekskluzīva informācija, bet izrādās, ka nekā. :) Filmas pats vēl neesmu ievērtējis. Bet taisos, taisos.
Filmā šis ir viens no foršākajiem faktiem!
Fakts arī ir tāds, ka man vispār nemaz nesanāca pazīmēties ar zināšanām. Kā teiktu jauno mediju speciālisti: reāls fail. :)
Bet ieraksts, Agnese, kā parasti brīnišķīgs. Kādu dienu Tu rakstīsi grāmatas. Tas ar’ skaidrs.
Oki, Tev tiks parakstīts eksemplārs pārsiets ar zīda lenti :)