Šodien pusdienlaikā Zaķusalas Daugavas krastā es biju tautiska latgaļu meitene ziemas tērpā – rūtainos brunčos, pelēkā izšūtā linu mētelī un rakstainos cimdos.
” Jums ir tik piemērota seja!”,
un man bija jāatzīstas foto sesijas organizatorei, ka īstu tautas tērpu velku pirmo reizi, tā kā tautas deju pulciņi un kori manai bērnībai nebija raksturīgi. Toties uzzināju, ka senāk latvieši prievītes lietoja tikai, lai ap kāju piesietu zeķes, nevis kā domāju skolas laikā – šlipses vietā ap kaklu.
tas tā vienmēr izsauc smīniņu, doma, ka puikas krūzē, lepni apsējuši zeķturi. :)
(bērnībā man tika cītīgi mācīts par to šausmināties, hehe)