Likās, šo romantisko stāstu biju jau dzirdējusi senāk, bet tikai dienas atpakaļ tā aprises iezīmēja vietu manā Rīgas kartē, proti, kāds mīlnieks, nespēdams aizvest mīļoto uz Venēciju, pārvērtis brandmūri aiz Viņas logiem vienā no Strēlniekielas pagalmiem par gleznu ar pastkartīšu skatu, kurā redzama Dodžu pils un San Marko laukuma stūris.
Skatot to savām acīm un tverot fotomirkli, aizdomājos… Vai tas, ka tagad šo pašu ielu saucu par savām mājām un no istabas loga redzu līdzīgus pagalma māju mūrus, būtu kāda zīme?
p.s. Orģinālās gleznas autors ir Ludolfs Liberts, kurš gleznojis to 30tajā gadā Venēcijā, un to savām acīm var apskatīt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā 2. stāvā.
Agneses Putnas pieraksti 
jā !! šī ir leģendāra vieta pati par sevi un manā mūžā :) gandrīz dīvaini redzēt cita bildē :)
un zini, tieši tanī dienā es satiku Rihardu un Baņutu pie tavas augstskolas Albertielā :)