Sūkā ledu!

Rīgas ainiņas

“Juhū! Man ir zobens!” – iesaucās draudzene, vicinot gaisā lāsteku, pēc tam, kad kavalieris nolauzis to no Vecrīgas autostāvvietas metāla žoga. Garums iespaidīgs, plaukstā turējās labi un arī garša nebija peļama.

“Jā, jā, sūkā ledu – Rīgu redzēsi..” –  izcilāju bērnu dienu saistošos citātus, bet mans vārdu birums aprāvās, kad tā tikusi manās rokās, divreiz apdauzīta pret skārda notekcauruli, pietiekami smaga, lai to nenestu mājās, taču arī gana glīta, lai neatstātu sniega kupenā. Un tad acu priekšā iznira durvis – smalka, lieliem skatlogiem bagāta veikala stikla, divviru durvis, vai precīzāk to “U” veida rokturi, kas veidoti no rievotiem, matēta stikla cilindriem, un formas ziņā līdzinājās lāstekas vecākajiem dvīņubrāļiem. Atskanēja smieklu spurgas, lāsteka caurvija durvju rokturus, un tiešām izskatījās iederīga. Burvīgais pacilājums dēļ padarītā ilga līdz pat veikala otrajam skatlogam, kad atskanēja dusmīgs klauvējiens no iekšpuses.

Sargs.

Bija vien jāmet mūsu ledus zobens kupenā, jo vai mēs tie, kas nodarbojas ar sīko kaitniecību? Kurš gan būtu domājis, ka ir vēl veikali, kuros naktī garlaikojas sargs? Paša spēkiem viņš nebūtu ticis ārā, ar karsto ūdeni nebūtu līdzēts un nez vai arī fēns tādā zīmolu apģērbu veikalā maz ir pieejams.

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s