Protams, ka es runāju par mājas filmu festivālu, kas starp vidēji 3 filmām dienā pusotras nedēļas garumā, paredzēja arī kūku cepšanu, pārēšanos un suņa pastaigas gar okeānu. Lai ilustrētu plašo festivāla žanru bagātību, atzīmēšu dažas:
World’s Greatest Dad [2009], JCVD [2008], Notebook [2004], Big Man Japan [2007], My One and Only [2009], Where the Wild Things Are [2009] un Reprise [2006].
No kurām pēdējā atsauca atmiņā labāko ballīšu deju dziesmu pasaulē, kas retu reizi tiek atskaņota arī Rīgā, tikai nezin kāpēc vienīgi LCD Soundsystems palēninātajā remiksā, kas manuprāt ir vismaz par 30% mazāk spēcīgs kā orģināls – Le Tigre “Deceptacon”:
Agneses Putnas pieraksti 
Labs gabals!
Zini, reiz mums darba ballītē bija viens viesis, kas pret rīta pusi sāka taisīt savu youtube 80 gadu diskotēku. Tas bija vēl tad, kad 80tie neskaitījās “stilīgi”. Tad lūk, uz pēdējo viesu iebildumu, ka varbūt būtu jāmaina repertuārs, viņš mēdza teikt tā pat kā tagad es par šo konkrēto dziesmu: “bet iedomājies tas ir 1999 gads!” :D