Preses Nams

Tā dienu no dienas liekas, ka ierastais ceļš darbos – Vecrīga, Vanšu tilts, Pārdaugava – ir izzināts līdz katrai detaļai, ka acis slīd pāri zināmajām lietām, kas kādam liecina par rutīnu, bet citam par stabilitāti. Tad pēkšņi mans skatiens aizkavējas pie Preses Nama laukuma stāvvietā noparkota balta taksometra ar atvērtām durvīm, blakus kuram pats šoferis praktizē ci-gun vai kādu citu no augstajām austrumu mākslām, veicot izklupienus krustiskām kājām un pagriezienus ar sakļautām plaukstām krūšu rajonā. Iedomās man šādi skati saistās ar koši sarkanu kļavu parkiem, vējā krītošiem ķiršu ziediem un rītausmu, bet kurš tad ļautu pilsētas zaļumos iebraukt ar auto, lai no mašīnas stereo varētu dzirdēt liegās melodijas?