Šī vakara prieks – negaidīta tikšanās ar draugu draugu komponistu no Islandes, kura blakusdarbs jau 11 gadus ir ierunāt Donalda Daka balsi, pluss neiztrūkstošs priekšnesums pēc klātesošo lūguma dzirdēt anglisko pīles versiju: “Mani sauc Agnese Putna”.
oh, pēdējā laikā atklāju, ka tomēr arī man ir daži cilvēki, kurus cienu vairāk kā citus (agrāk mēdzu stāstīt, ka man nav neviena īsta elka, tā gan ir joprojām), šis noteikti varētu būt viens no tiem! to varētu savā ziņā definēt kā andergraund kultūras vēsturi. ;)
tā kā šādu lietu nedrīkst palasit garām, kā sauc šo draugu draugu? pievienošu savā svarīgo zināšanu mapē.