Durvis

.. “un tagad uztaisi man durvis visskaistākās, kādas jel kad esi izgatavojis, teica Viedais Vīrs, un, kad būs gatavas, nāc pie manis.

Divas nedēļas Galdnieks meistaroja durvis, un tās bija smalkākais darbs, ko viņa rokas veidojušas. Aiznesis Viedajam Vīram, un atzinis tās par labām esam, viņš teica:

– Noliec durvis pie sevis un katreiz, kad kādam darīsi gauži, vai teiksi ko nelāgu, iesit tajās vienu naglu. Kad tās būs pilnas dzelža, uzmeklē mani.

Gāja laiks, ne garš, ne īss, un nebija iespējams vairs ne vienu naglu vairāk iesist. Galdnieks devās pie Viedā Vīra runāties.

– Pasaki siltu vārdu vai izpalīdzi ar labu darbu katram no šiem cilvēkiem, un izrauj naglu. Kad nebūs vairs nevienas pašas – es gaidīšu.

Vēl daudz vairāk dienu un nakšu pagāja līdz labo vārdu bija pateiks gana, un naglas pagaisušas. Galdnieks cēla durvis plecos un nesa tās pie Viedā Vīra.

– Paskaties, Galdniek, uz šīm durvīm uzmanīgi, tās kalpos tev vēl ilgi, bet tu nevari padarīt tos naglu caurumus par nebijušiem.”..

/pasakas atstāsts pēc atmiņas/