Mēdz būt grūtas dienas un skumji vakari, bet tam visam seko rīti, kad tevi pie dzīvības var noturēt tikai zupa pašā agrumā nevis kafija, kas liek kuņģim sagriezties sājā grimasē. Tie ir tie vientulīgie brokastu rīti mīlīgās kafejnīcās, kad nav iespējams nenoklausīties svešu draudzenīšu sarunu:
-Iedomājies, viņai bērns iečurāja printerī..
/@ kafe “Silts”/