Brīvdienās pie Udalsk metro stacijas darbojas Blohovoj Rinok. Tas izpleties aiz tirgus būdiņām, liekot savus labumus uz letēm, bet kad to pietrūkst, netiek smādēta blakus birztala, kur, uz zemes paklājot plēvi vai nostiepjot šņores, tiek iegūtas papildus vietas preces izrādīšanai. Katli, pionieru nozīmītes un kaklauti, halāti, vecas Melodijas plates, grāmatas, skrūves, nomīti zābaki un netīras lelles ar nepareizām galvām. Ja kāds interesents cilā elektrisko bārdas skuvekli vai kafijas dzirnaviņas, tad tik kā būs bijis kāds “musčina, kas to aparātu ņēmis uz mājām pārbaudīt, un viss esot strādājis. Ar garantiju.
Pati gandrīz nopirku vecu plaukstas lieluma kino kameru ar maināmiem objektīviem, pat ar divām kasetītēm līdzi somiņā, bet tā kā man vēl būtu vajadzīgs tik pat antīks aparāts, kas to filmiņu spētu parādīt, tad visskaistākā kamera palika guļam starp citiem krāmiem, pārdevējam noplātot rokas un sakot, ka Maskavā tā maksāšot divreiz dārgāk.
Blošiņņik latviski tulkojas kā “utenis” ;)