Tādas zīmēju bērnībā – paņemam biezu blociņu, der arī matemātikas klade, un katrā lapā stūrī iezīmējam kādu ķinķēziņu kustībā kā multenes kadru, un tad, ātri pāršķirot lapas, zīmējums atdzīvojās. Visbiežāk tas bija kāds ķēms vai dzīvnieks, kas iekrīt ūdenī, jo tad varēja sazīmēt viļņu apļus, vai arī uzlido debesīs, un tad izpaudos mākoņos. Sanāca tāda elementāra animācija.
Vasaru atpakaļ tādas mazas grāmatiņas ar foto stāstiem vedu kā suvenīrus draudzenēm no Portugāles. Kad šķirstīju tās grāmatnīcā, viens morīšu izcelsmes vīrietis prasīja, vai neesmu krieviete, sejas panti nododot. Nācās gari skaidrot ģeogrāfiju.
A šo te visu atcerējos, jo ieraudzīju video, kas veidots ar flip books palīdzību [tām noteikti ir kāds latvisks nosaukums, kuru uz sitienu nevaru atcerēties].
Kraak & Smaak “Squeeze me”