Pēterburga un cilvēki

A cilvēki šeit ir tādi mīlīgi, mīlīgi. Pieklājīgi, izpalīdzīgi un meitenēm uz atvadām skūpsta roku, un tas tik dabiski sanāk, ka ne mirkli nerodas doma, ka uzspēlēti. Nevienu pašu. “Agnese” vispār esot tāds ļoti rets vārds, te tā nevienu nesaucot, uzreiz varot atcerēties. Nosmējos, ka tāpēc jau šurp braucu, lai nebūtu viena no daudzām.

Man stāstīja gadījumu, kā jaunēklis izlecis ārā no tramvaja, jo ieraudzījis skaistu meiteni, un ziniet, te tā tiešām notiek. Aņa teica, ka esot arī daudz to sarežģīto inteliģentu, viņai tie ne īpaši. Dzīve tak ir tik īsa – vajag to tā vienkārši nodzīvot, bez sagudrotām grūtībām. “Ja že sjuda v Piter iz Jakutiji toļka iz za ļubvi prijehala.”