Berlīnes grafiti

Vēl Berlīne nav iedomājama bez grafiti – tie dažādās kvalitātēs ir gandrīz visur. Grāmatnīcās un suvenīrveikalos ir bilžu grāmatas, un nejauši ieklīdu kvartālā pie Oranienburger ielas ar pāris mājām, kas no vienas vietas  aprakstītas un apzīmētas, 90-tajos kalpojušas kā skvoti māksliniekiem. Vislabākais, protams, ir pagalms ar bāriņiem, beņķiem, dīvāniem, riepu kamerām un saulessargiem, kur atvilkt elpu no karstuma. Te arī tagad ir mākslinieku darbnīcas-veikaliņi ar gleznām, drēbēm un pastkartēm, viens no māksliniekiem metina kārtējo metāla brīnumu, ir arī kino, klubi par kuru esamību var nojaust nevis pēc izkārtnēm, bet gan pēc lielām metāla durvīm, kas no vienas vietas aplīmētas ar plakātiem vai grafiti zīmējumiem.

Hostelī istabiņā iepazinos ar Čārlzu no Austrālijas, kas tik kā beidzis arhitektūras studijas, un tagad ceļo apkārt. Viņam soma pilna ar nitro krāsu bunduļiem, un, kad jautāju, vai viņš kaut ko uzzīmējis, kautri atzīstas, ka esot ar saviem vācu draugiem vienā parkā mazu uztaisījis. Rādīja foto aparātā bildes – kādi 50% no tām ir grafiti zīmējumi dažādās valstīs.

Nākamajā rītā pamostoties visi mani istabiņasbiedri jau bija aizbraukuši – kājgalī atradu flaieri, kas ļauj iegūt hosteļa bārā vienu alus glāzi par brīvu. Ņemot vērā, ka vakarā Latvijā būtu svinēts Līgo vakars, nodomāju: “Cik mīļi!”