Berlīne

Aizlidoju uz Berlīni.

Iepriekš bija pārāk daudz darba, lai sev sagatavotu kādu nebūt informāciju vai liktu lielas cerības uz šo pilsētu. Gribējās tā, lai var ātri nokļūt, nebūtu vajadzīga vīza un iepriekš tur nebūtu bijusi. Laikam kļūstu atkarīga no lielpilsētu tūrisma, man patik burzma un visādu iespēju un cilvēku koncentrācija tajās. Galu galā Berlīne ir tepatās blakām. Gaidīju sausiņus – vāciešus, bet ieraudzīju absolūti dzīvespriecīgu pilsētu. Neatceros, kurš man teica, bet Berlīnē neesot iespējams novecot, jo visu laiku esi virpulī. Notikumu virpulī, jau protams.

Vel viena atziņa – ja gadījumā tev ceļojumā līdzi ir viens mazs digitālais foto aparāts un somā liels spēļu fotoparāts ar filmu [HOLGA], un tu nolem: “ieturēšu stilu un bildēšu tikai ar filmu!” Iespēja, ka, pēcāk saņemot bildes, varētu pārņemt sajūta, ka būtu jau bijis forši, ja būtu kāda fotogrāfija, par kuru droši vari teikt, ka sanākusi, ir diezgan liela. Tāpēc ir absolūti brīnišķīgi, ja par atmiņu nav jāsūdzās, un pietiek ar to mazumiņu bilžu, kuras ir izdevušās.