Rīts

Andrejsala. Tikpat kā bez cilvēkiem, ir tik 11.30 no rīta.

A tur ap stūri parādās viens gaišmatains aptuveni 10 gadus vecs puisītis, kas mēģina aizšpļaut [burtiski], cik tālu vien var. Apstājās, sakopo visas savas siekalas, ar visu šai nodarbei raksturīgo skaņu, un špļauj cik spēka, tad pieiet apskatīt kā sanācis. Tā viņš kādu brīdi pārvietojās no garāžām līdz Singalongam, tad pazūd manam skatienam.

Ir tādas dienas, kad gribās banāla skaistuma. Tā vienkārši apsēsties un vērot to.