14.04.2008. Tulona

Tulona ir neliela pilsēta jūras krastā, kur kādreiz un šķiet arī tagad atrodas militārā osta. Kara laikā liela daļa esot bijusi nopostīta, tāpēc, tik kā iznāc no vecpilsētas, kā tāda siena paceļas jaunā 70-gadu apbūve, kas tajos laikos bijusi ļoti aktuāla, atsevišķas ēkas pat dabūjušas apbalvojumus. Selīna saka, ka tagad pilsētai nav daudz naudas, tāpēc nekas īpašs netiekot celts, tik vien kā rakts tunelis auto transportam.

Aizdodamies uz ostas daļu pusdienās, kur kafejnīcas kā sēnes viena blakus otrai sasēdušas pie nelielās promenādes, skatīdamies uz daudzajām baltajām jahtām krastmalā. Šeit Francijas dienvidos ir par kādiem 10 grādiem siltāk kā Parīzē. Ja trāpi aizvējā, liekas pat karsti.

Pēcāk, aizvedot Selīnu uz tikšanos, ar Kārli iztaisām triku ar mašīnas atslēgām, kuras palikušas iekšā, bet auto durvis aizslēgtas. Mums paveicies, ka ir nedaudz palicis vaļā logs, kuru gan nav iespējams nospiest uz tik viegli leju, kā rāda filmās. No viena logu tīrītāja un 2 fotoaparātu saitītēm tiek izveidota ierīce, ar kuru pēc plāna nr.1. mēģinām izvilkt uz augšu durvju puļķīti. Kārlis vairāk ir darītājs, es pārsvarā komentēju, fotografēju, meklēju, vai apkārt nemētājās stieple, vai izpalīdzu ar mazu zariņu. Plāns nr.2 paredz loga kloķīša nospiešanu uz leju, kas arī izrādās mūsu veiksmes atslēga, tādejādi tiekam atkal pie sava braucamā. Variants nr.3, kurš paredzēja sēsties autobusā, braukt uz mājām pēc otrām atslēgām, tad atpakaļ, par laimi izpalika.

Izbraucam ar auto uz mazu pilsētiņu Saint-Mandrier-sur-Mer līcim otrā pusē pretī Tulonai. Te ir vēl vairāk jahtu un tādu mazu tipisko piejūras mājiņu visvisādāsādās krāsās. Man patīk tās baltās ar zilajiem logu rāmjiem. Iedomājos, ja kādreiz sagribēsies rakstīt romānu, šī vieta varētu būt viena no kandidātēm, kur to darīt. Lai gan te visa piekraste tāda. Kārlis teic, ka te mazās pilsētiņas viegli pārejot no vienas otrā, labākajā gadījumā tām pa vidu ir klints, tik kā viena beidzas, tā sākas nākamā.

Pludmales smiltīs atrodam lelli – tādu Bārbijas Kenu militārā tērpā ar rētu uz vaigu. Blakus pietauvotajiem militārajiem kuģiem līcī top varena foto sesija ar drošsirdīgo karavīru uz klints jūras krastā.

Nolemju, ka vajag no tiesas samācīties to franču valodu, vismaz pamatus. Var tak katru vasaru vai biežāk aizbraukt uz Franciju patrenēties runāt. Tas nav nemaz tik neiespējami, un, ja vēl izdotos atrast privātskolotāju, tad nevar neizdoties. Visu ceļojuma laiku varēju saprast vairāk vai mazāk par ko runā apkārt, šeit Francijā neko, tāpēc tās pamatzināšanas vajadzīgas kā ēst.