Negulēt un lidot ar lidmašīnu.. man likās, ka galu dabūšu, vismaz manas ausis bija tuvu eksplozijai. Amsterdama sagaida ar lietu un coffeeshopiem uz visiem stūriem. Axis pārstāvji vēl ir Roterdamā, izrādās viesnīcā būšu ātrāk par viņiem. Rezervētais Bulldog hostelis ir pašā sarkano lukturu rajona sirdī, bet tagad no rīta to vēl nejūt. Mani kvēlākie sapņi par gulēšanu sabrūk, kad uzzinu, ka check in ir tikai no 15.00, tas nozīmē, ka vēl 3 stundas man ir jānoturas kājās.
Viņiem te visās kafejnīcās smēķē uz velna paraušanu, no kā jau ir atrasts Rīgā dzīvojot. Man paveicas, ka atrodu kafejnīcu, kas izrādās tējas un kafijas veikals, kurā pārdod pašceptas kūkas un dod arī ēst. Te viss iekārtots pēc skandināvu modes, gaišs un kluss, lai arī izvietojies uz ielas, kur liela tūristu plūsma. Iespējams šo iespaidu rada mazais iekšpagalms uz kuru veros caur logu. Līst un pūš stiprs vējš. Noskatos, kā viens vīrs pētot ēdienkarti sagāž „uzparikti” uz kuras tā stāv, aizmūk prom, tad atgriežas un mēģina sastiprināt to visu atpakaļ, pēc tam gan neatskatījies pazūd no mana redzeslauka. Viņš iespējams uztrauktos mazāk, ja zinātu, ka neviens izņemot mani to pat nepamanīja.
Noguļu līdz vakaram, pēcāk viesnīcas bārā kavēju laiku kopā ar Vitniju, meiteni no ASV, kas mitinās tajā pašā istabiņā. Gaidu, kad parādīsies Aiga, Normunds un citi no Axis. Vitnija te jau ir 10 dienas un rīt lidošot prom. Katru nakti viņa esot palikusi citā hostelī, un Amsterdama esot jau apnikusi, jo katru dienu viens un tas pats. Viņa ir skaista, netipiski slaida, daudz pīpē, studē mākslas vēsturi un ļoti patīk grieķu jauniešu bariņam, kas sēž pavisam netālu. Par sevi stāstot, ļoti akcentē, ka viņai ir 4daļa skotu izcelsmes. Nodomāju, ka tas laikam viņiem ļoti svarīgi, ka tev ir kāda konkrēta nacionalitāte, nevis vienkārši amerikāniete. Viens no grieķiem grib ar viņu nobildēties, kas viņam arī izdodas, un pārējie draugi tik nosmej: „beauty and the beast”.
Agneses Putnas pieraksti 