Divus vakarus atpakaļ izstaigājām sarkano luktura šaurās ielas. Logi un stikla durvis ar sarkaniem aizkariem, aicinošas sievietes, kas paralēli vēl runā pa saviem mobilajiem telefoniem. Varbūt šīs telefona sarunas ir ienākumu papildavots, tomēr liekas, ka viņas zina, ko dara, atšķirībā no sareibušajiem vīriešiem, kas nespēj atraut acis. Ir grūti staigāt pa šīm ielām, jo viņi automātiski projicē skatloga piedāvājumu uz katru pretimnākošo sievieti.
Bet ir arī cita Amsterdama – klusā ģimeniskā idille ar uzkrītoši daudziem tētiem, kas spēlē ar savām meitām futbolu, apģērbj bēbjus un vizina tos uz velosipēda. Tik kā noej nost no galvenajām centra ielām ar sarkaniem lukturiem vai veikaliem, var burtiski ieskatīties logos, kā viņi šeit dzīvo, jo aizkaru te nevienam nav. Tās ielas ir netipiski klusas, auto un pat riteņbraucēji te brauc ļoti lēnām, tūristi iemaldās reti, es jau arī tik gadījuma pēc. Ļoti jūt pavasari, jo dzirdami putni vairāk kā ielu trokšņi. Tā nedaudz garlaicīgi un mīlīgi vienlaicīgi.
Velosipēdu šeit ir tik pat daudz kā Kopenhāgenā, tik te viņus mēdz pieslēgt daudz nopietnāk. Viņiem te ir tādi kuģīši, kas ved pāri upei un kuros salien iekšā bezgala daudz velosipēdistu ar visiem riteņiem. nejauši patrāpos tādas plūsmas vidū… uhh…
Šodien sekoju Rubeņandra ieteikumiem Amsterdamas apskatē. Kārtējo reizi šajā braucienā man nav kartes apskates objektiem, iztieku ar fotoaparātā nobildēto kartīti no epasta. Saprast var tik kontūras, bet visi apskates objekti tiek vairāk vai mazāk ieraudzīti.
Aptveru cik īstenībā man ļoti patīk ceļot pašai par sevi – nekādu pārpratumu un plānu, nekur nav iespējams aiziet nepareizi, viss redzētais šķiet absolūti lielisks. Var sēdēt jebkurā kafejnīcā, dzerot jau kuro lati, un dievināt brīžus, kad nekur nav iespējams aizsteigties.
p.s. mazā suvenīru bodītē nopērku plastmasas fotoaparātu ar plastmasas koka imitāciju, kam virsū uzrakstīts lomography un fisheye. Tam nav iespējams neko pagrozīt un tas tiek akcentēts pat pamācībā. Derīgs tikai bildēšanai. Vajadzīga 35mm filmiņa un baterija. Bildes sekos tad, kad būs izbildēta visa filmiņa.
Agneses Putnas pieraksti 