Noguļu brokastis. Protams. Tās izrādās ir līdz 10.00, un brokastu talonu man neviens negrib mainīt pret naudu. Mani izglābj vācieši Peter un Christoph, kuri viens otru mīļi sauc par Petče un Krišče, arī viņi nokavējuši brokastis, toties iepirkuši visādas maizītes, sierus brokastīm, tā nu izsalkums tiek remdēts. Mums ir sarunāts ar Vilu, ka visi dosimies 14.00 uz Carlsberg alus darītavu. Arī Martins nolemj pievienoties, jo pēc muzeja apskates dod 2 alus pēc izvēles. Muzejs izrādās diezgan interesants, redzu vēl pāris cilvēkus no mūsu hosteļa, laikam tas ir populārs apskates objekts. Domāju, ka viena pati es te nemūžam nenonāktu, bet man patīk mūsu kompānija, kur katrs vienkārši žilbina ar savu asprātību muzeja alus bārā.
Pēcāk mūsu ceļi šķiras, jo gribu apskatīt Kristiāniju, ko pārējie to jau ir redzējuši iepriekš, taču sarunājam, ka vakarā kopā kaut kur iziesim. Vāciešiem lidmašīna arī ir astoņos, un pat no tā paša termināla, tā kā mūsu plāni sakrīt.
Vils iesaka Kristiānijā iet dziļāk par pirmo ielu, kas radot nepareizo iespaidu. Viņš pats esot pavadījis savu bērnību vienā no mazajām mājiņām. Man Kristiānija atsauca atmiņā padomju mazdārziņu laukus, kur katrs centās paspīdēt ar savu dārza mājiņu, vienīgi te viss ciešāk un krāsaināk. Nevienu īstu hipiju neredzēju, tik pāris ģimenes, kas veda savus bērnus ar Kristiānijas velosipēdiem. Cilvēkus treniņbiksēs un ādas jakās uz galvenās ielas par hipijiem droši vien nevarētu uzskatīt, viņi likās aizdomīgi un iespējams drusku bīstami. Toties ieraudzīju mazu Zai zaķi uzlīmētu uz viena no velosipēdiem.
Vakarā Martins ir aizgājis pie savas dāņu draudzenes uz dzimšanas dienas pusdienām. Viņš varēs arī palikt pie Freijas pa nakti, kas ir lieliski, jo citādi visi hosteļi esot pārpildīti, a naudas palicis pavisam maz. Vils aizved mani, Pīteru un Kristofu uz vienu bāru, kas atkal ir baisi piepīpēts. Mums trim ir plāns izklaidēties un tad ap 5.30-6.00 doties uz lidostu. Bārā ir nedaudz garlaicīgi, jo nekas tā īsti nenotiek, izņemot alus dzeršanu, lai arī cilvēku stāvgrūdām. Pīteram acīs iekrīt viena efektīgas figūras austriete, arī no hosteļa, tāpēc, kad ierunājos, ka varētu vēl kaut kur aiziet, abi vācieši saka, ka paliks tepat. Toties Vils man parāda vienu kafejnīcu centrā, kas saucas ”Mans jaunais draugs” [tikai dāniski]. Man viņa atgādina mūsu Metakafe, jo, lai arī interjers ir atšķirīgs, tās lielums ir aptuveni tāds pats, dj liek ļoti līdzīgu mūziku un arī dejo pie pults kā Elvis 5dienas vakarā.
Kad nokļūstu viesnīcā, man ir palikusi tieši 1 stunda miega, lai dotos uz lidostu.
Agneses Putnas pieraksti 
Ir šķietami intersanti Tevi iepazīt ieraugot pasauli un cilvēci caur Tavām acīm… rodas sajūta, ka ir pēdīgi pienācis laiks pašam doties pie acu ārstu pēc jaunām brillēm un uz valodas stund…
skol agnese & la viva rock n’roll ! :)
:D