Pirmo reizi dzīvē mēģinu mazgāt drēbes kafejnīcā-mazgātuvē. Tā atrodas pagrabiņā netālu no hosteļa, un par mazgāšanu un žāvēšanu prasa 230 rubļus. Te viss tāds nomīļots un nedaudz apdrupis, kā jau visa Pēterburga. Sienas nolīmētas ar skaistām fotogrāfijām, liekas kāds no īpašnieka draugiem ļoti ar to aizraujas, ir pat vecas klavieres ar svečturiem. Šeit pilns ar vecāko klašu skolniekiem, kas basto skolu, dzer jau kuro tēju vai alu un skatās šausmu filmas. Skaļi spriež par trash filmām un to kvalitāti un stilu, viena pat mani ieinteresē – 1995.gads, saucas Tank Girl, tajā spēlē Iggijs Pops un zīmēto filmas daļu autors ir tas pats, kas vēlāk zīmējis Gorillaz video klipus.
Ir tik jauki, kad pulkstenis ir tikai 11.30, bet viens jauneklis zvana mammai un stāsta, ka vēl drusku pamācīsies un ap 14.00 būs mājās. Bet gods, kam gods viņš kopā ar 2 draudzenēm pilda franču valodas mājasdarbus.
Pēcpusdienā virtuvē aizrunājamies ar hosteļa īpašniekiem – viņi ir 3, bet dzīvoklis, kurā tas atrodas pieder Bogdanam. Aņa [recepcijas meitene no Irkutskas] ierosina zavariķ Sibirskij čai, es viņai patīku, jo visu laiku atgādinu Žeņu – vienu jaunekli no Rumānijas, kas esot runājis tieši tā pat kā es. Arī dzīvojis diezgan ilgi hostelī un katru rītu vārījis visiem putru, bieži ģērbies gaiši zilās drēbēs, saplūstot ar virtuves sienām, un katru dienu stāstījis visādus interesantus atgadījumus.
Tagad hosteļa īpašnieki pašu spēkiem taisa paplašinājumu stāvu zemāk. Tur būšot galvenā recepcija un augšstāvā palikšot tikai istabas un telpas atpūtai. Uzprasījos, lai parāda – liekas būs labi, vienīgi daudz darba un tualete nejēdzīgā vietā, a viņi taisās atvērt jau pēc 5dienām 1. aprīlī. Nu tur vajadzētu cilvēkus piecpadsmit vai sarīkot subotņiku, iesaistot talkā visus hosteļa iemītniekus, lai paspētu līdz noteiktajam datumam.
Vakarā ir plāns aizdoties v Dom Kino – vecu Staļina laika kinoteātri, kur rāda labākas filmas un oriģinālvalodā ar subtitriem, kas šeit galīgi nav raksturīgi, jo lielākoties filmas tiek tulkotas un ierunātas balsīs. Aņa saka, ka 21.00 beigsies maiņa un viņa labprāt ietu ar mani kopā uz filmu „Roman de gare” 21.30
Pierunāju vienu no vācu meitenēm Evu nākt līdzi, jo, pat ja filma ir franču, būs tak par mīlestību, tur jau vārdus nevajag… Protams, ap 21.00 ierodas vesela grupa jaunu iemītnieku un mēs tik 21.25 tiekam ārā. Laukā griežas stiprs sniegputenis – purga , mēģinām noķert taksi, bet nesekmīgi, tad nu nekas neatliek kā skriet pa Ņevskij prospekt kādus 5 kvartālus. Skrienam un smejamies, skrienam un smejamies. Vējš pūš sniegu sejā visu laiku un uz filmu paspējam pēdējā brīdī. A filma protams ir skrējiena vērta un pats kinoteātris arī. To tagad rekonstruē un visapkārt stalažas, bet lielo vērienu var sajust tā pat. Atpakaļ ceļā gan ejam mierīgi, pārrunājam filmu un to, ka Evai tā jānoskatās vēlreiz ar vācu subtitriem, jo pat ja mēģinājām kaut ko tulkot, tas tā pat nav tas.
Sniegputenis ir mitējies.
Agneses Putnas pieraksti 
Nu baigais, baigais malacis Tu esi!
Agnes, tie Tavi stasti kolosāli, īsziņa par skaisto un saulaino Kopenhāgenu pienāca pelēkā un lietainā dienā un vēl uzlīmēju tapetes…