21.03.2008.Pēterburga

5dien aizdevāmies līdz Katrīnas pilij, kas pie Puškina. Tas nozīmē, ka brauc līdz metro galapunktam Maskovskaja, un tad staigā apkārt milzīgam laukumam un meklē kurā mikroautobusā [maršrutkā] iesēsties, lai tiktu tālāk. Aptaujā kādas 3 vecas kundzītes un tad jau viss skaidrs. Pils dārzi dotajā brīdī ir pilnīgi balti, statujas vai nu kastēs vai satītas lupatās kā tādas babuškas. Pils ir liela, bet ekskursija absolūti lieliska – ne par garu ne īsu. Dāma labākajos gados katrai zālei velta pavisam nelielu tekstu ar izteiksmīgiem žestiem un balss intonāciju norādot uz to, kas katram apmeklētājam tiešām ir jāpamana. Pati kulminācija protams ir dzintara istaba, kad ekskursijas vadītājas saviļņojums nāk pa visām porām, kad tiek saukti cipari un dzintara tonnas. Taču istaba izrādījās tieši tik liela, kā biju iedomājusies no grāmatām un TV pārraidēm.

Vakarā ar Annu un 2 puertorikāņiem aizejam paēst vakariņas. Nejauši trāpām lieliskā vietā Testo [maizes mīkla] ar pretenzijām uz itāļu virtuvi. Kontingents lielākoties vietējais, un apkalpošana ļoti jauka. Puertorikāņi mācās par juristiem. Viens tūlīt beigs, otrs pēc pusgada. Izbraukājuši visu pasauli un ir labi informēti par Eiropas savienību un pat kad Latvija tajā iestājusies. Ienīst amerikāņu zaldātus, bet ir absolūti laimīgi ka viņiem ir ASV pases. Smejās par to, ka visi krievi zina vārdu glamor [gļamurna] pat tad, ja nezin angļu valodu, jo angliski runājoši cilvēki tādu vārdu lieto izcili reti, un ja tomēr, tad tas norādot uz seksuālām minoritātēm.

Sarunājam, ka vakarā iesim dejot kaut kur, tik jāsagaida pusnakts, jo arī šeit ir 5diena ir 5diena. Hostelī tiek sarūpēti kokteiļi, un atkal visi mēģina atcerēties, kādus krievu vārdus tie zina un kur katrs bijis. Ir iespēja lielīties ar savu zemi, kur viss ir skaistāks un lieliskāks. Jautāt vai pie jums aug ābeles, un vai tev kādreiz bijuši gari mati, un ko tu domā par raibām zeķēm. Nevarētu teikt, ka sarunas izceļas ar lielu inteliģences koeficentu, bet tās ļoti uzlabo omu. Sanāk parunāt ar vēl vienu Aleksandru, kas strādā hosteļa recepcijā. Viņš atbalsta manu teoriju par to, ka viņiem visi Aleksandri, tā pat kā mums Mārtiņi, ir lieliski cilvēki. No latviešu vārdiem viņam patīk Rainers, kas vēlāk izrādās Renārs [dēļ Prāta Vētras], izstāsta viss kaut ko par Griškovecu, kurš raksta savā blogā katru dienu un atbild uz komentāriem, un viņam kopā ar PV jau ir viena skaista dziesma, kuru man noteikti atsūtīs.

Viens no puertorikāņiem [viņa vārds nav izrunājams] no sava drauga Maskavā noskaidro, ka mums jāiet uz „Arinu”, un Aleksandrs arī saka, ka varam droši iet, jo tur blakus viens pie otra ir kādi 4 klubi ar dažādu mūziku, ka varam izvēlēties jebkuru. „Arina”, kas man likās kā sieviešu vārds, beigās izrādās Arena [arēna] un tur prasa 1000 rubļus, jo esot japāņu dj. Protams, ka noskopojamies un ieejam blakus pa 200 „Achtung baby!” , kas savukārt ir tāds mūsu Pulkveža un īru paba krustojums, kur skan tāda mūzika, kā pie mums 5 gadus atpakaļ. Atmosfēra toties ir lieliska, kaut deju zāles tur nav, visi danco pie bāra un kāpj uz galdiem. Sanāk iepazīties ar 3 draugiem, kas priecājas par manu akcentu un izklaidē ar saviem ceļojumu stāstiem, vienīgi sabaida par hosteļa izvēli Kopenhāgenā – tur būšot jāguļ 3 stāvu gultā un esot baisi auksti.

Tikmēr puertorikāņi ir notinušies [nākamajā rītā uzzinu, ka esot izsviesti ārā, jo vienam esot ieliets dzēriens sejā un viņa temperaments izpaudies dūru cīņā], a mēs aizejam līdz „Fidel”, tur ir drausmīgākā tualete, kādu Pēterburgā esmu redzējusi, bet kārtējo reizi pārsteidz jaunkundzes, kas ļoti rūpīgi papildina savu make up 5.00 no rīta, it kā nezinātu, ka visa viņu mērķauditorija jau kopš 3.00 vairs to neredz un viņas būs skaistas jebkurā gadījumā..

Vēl es ģībstu no Pēterburgas jauniešu labajām manierēm, ka deju beigās skūpsta roku, kā pateicību par labo vakaru.