20.03.2008. Pēterburga

Sasodīts, Tomam būs izrādījusies taisnība, ka tikt pie interneta ceļojuma laikā nav nemaz tik viegli. Hostelī var pārbaudīt tikai e-pastu un draugus. Nevar ne lejupielādēt, ne iekšā ko ielikt. Mēģinu jau otro kafe ar wi-fi, nekas nesanāk. Pirmajā internets nestrādā vispār, otrajā it kā pieslēdzas pie tīkla, bet nekas nenotiek. Skaips un gtalks klusē. Sasodīts!

Biju aizgājusi uz Petropavlovskuju krepasķ. Ir doma rīt saģērbties siltāk, jo, lai arī peļķes visapkārt, liekas, ka vismaz -10 grādi. Tā sala pilna ar visvisādiem muzejiem par Pēterburgas izcelšanos. Gandrīz centrā nolikta plikpauraina Pētera I metāla statuja, kurai tūristi spodrina labās rokas rādītājpirkstu, laikam jau var ko nebūt vēlēties. Viens slīpacains jauneklis jautāja gidei – kāpēc viņam nav matu? Uz ko atbildēja, ka šis valkājis parūku.

Par melnajām volgām. To ir diezgan daudz un izskatās cēli, pat nedaudz atgādina angļu mašīnas. Redzēju vienu pie Ermitāžas ar melnu numuru un baltiem cipariņiem 9999. Izpūtēj gāzes gan tādas, ka ziedi blakām neuzziedēs, bet liekas, ka te visām mašīnām tā. Ņeva ir tik pat plata kā Daugava, tik tiltu vairāk. Tie visi ir pelēki noputējuši, un iet tiem pāri ir kā ienirt gāzu baseinā.