Šodien šturmēju Ermitāžu kopā ar vācu meitenēm. Tur tiešām var staigāt un staigāt – Rembrants, Rūbens, Gogēns, Monē, Renuārs, pāris Pikaso, vesels lērums ģenerāļu un Pētera I, par antīkajām statujām un āzijas mākslu pat neko neiepīkstēšos. Ceļvedī rakstīts, ja pie katra mākslas darba skatoties pavada 1 minūti, ir vajadzīgi 5 gadi, bet iespējams viņi skaita katru piespraudi un monētu. 5 gadi netika pavadīti, bet nu 5 stundas gan, ieskaitot kafejnīcu.
Esmu dabūjusi savu reģistrāciju – esmu reģistrēta „Ģosķinnaja kompaņija”Paļmira””, lai arī kur tas būtu.
Bet nu Pēterburgai ir savas īpatnības, piemēram, kāpņu telpas. Vienas ēkas vienā kāpņutelpā var būt gan galvenais pasts, gan juristu kantoris, gan tūrisma aģentūra, gan hostelis, pluss to noteikti remontēs un noteikti ļoti ilgi. Pēc normālām ieejas durvīm sekos mazas dzelzs durvis ar košām uzlīmēm „skidki”. Vai arī tas, ka krievu sievietēm mati saņemti ar biezajām matu gumijām – no auduma vai vienkārši pūkainām. Īpatnēji, ka jau otrajā vietā man kafejnīcā, servējot galda piederumus, dakša tiek nolikta kājām gaisā.
Vakarā staigājot pa ielām viens pēc otra uzrodas restorāni un bāri ar kuriem lasīts ceļvedī. Ietrāpīju Hemingveja Bārā [Lomonosova 3]. Pie ieejas stāv sulainis – vecs onkulis ar sirmām ūsām kā ģenerālim, viņš arī garderobists. Nolieku mēteli un man saka – kaut kā šovakar tikai meitenes pie mums nāk.. možno padumaķ 8.marta.. sasodīts! nodomāju, bet restorāns izrādās solīds – viss tumšos toņos un melnā kokā. Varētu teikt, ka pat pārāk smalks priekš kubiešu bāra, nav ne noberztas krāsas, ne nolauztu galdiņu stūru. Bārmenis saka, ka tas tāpēc, ka jauna vieta ,tik pusgadu veca, un, lai es noteikti pamēģinu aiziet uz Fidel vai Dacha[Dumskaja9], tur gan mēdzot būt face control, bet pārpildīts esot katru dienu. Ja man kādreiz būs dēls , noteikti došu vārdu Aleksandrs, tā sauc arī bārmeni, kurš šeit gan esot tikai otro nedēļu, atbraucis no Murmanskas, tāpēc neko daudz ieteikt nevarot. Viņš meinstrīmu neklausoties, patīk džezs, regejs un hip hops, kā arī Berry White. Restorāns- bārs šovakar tāds patukšs, 5dienas un 6dienas esot īstās dienas ar dzīvo mūziku un tā, bet virtuve lieliska. Pati ēdu gan tik zupu, bet tas ēdiens citiem galdiņiem izskatījās olallā, un deserti… miljons ne deserti. Dodoties prom novēlu bārmenim jauku vakaru, viņš atteic – večer uže horošij.. un garderobes onkulis eleganti pārliecas pāri garderobes letei, lai palīdzētu uzvilkt man mēteli, liekas man šī pilsēta patīk no dienas, jo vairāk.
Agneses Putnas pieraksti 