Vecrīga

Tad, kad man bija 18 gadu,  bet izskats vēl neliecināja par piederību galvaspilsētai un sestdienu rītos tika gaidīti pirmie agrie vilcieni mājup, sapnis par dzīvošanu Vecrīgā likās kā tāda tāla Apsolītā zeme. Reiz pat viens taksists nolēma darīt labu rīta agrumā un aizvest mani līdz mājām par baltu velti, jo, plikām kājām soļojot pa bruģētajām ielām ar visaugstāko papēžu zandalēm rokās, noteikti izskatījos glābjama nekavējoties. Taču ne velti sieviešu žurnāli katrā otrajā rakstā apgalvo, ka agrāk vai vēlāk piepildās visas mūsu vēlēšanās, jo nu pat veselus trīs mēnešus nodzīvoju ar ar brokastu skatu uz Doma laukumu, bet, lai ataisītu viesiem vīnu, gāju uz lejas kafejnīcu aizņemties korķviļķi. Tiku brīdināta par kaitīgajiem draugiem, kas nevilcināsies izmantot manu izdevīgo dislokācijas vietu, tomēr šis rudens vairāk saistīsies ar mīļiem ciemiņiem un lielām ērtībām, neskatoties uz to, ka Mitrokhin’s Master Band repertuāru septembrī iemācījos no galvas.

Tagad dzīvošu 12 minūtes tālāk, un tuvākajās dienās mans brīvais laiks sauksies Remonts – pelēkā, rozā vai baltā krāsā.

Makšķernieks

Šim pašam makšķerniekam, kas visu laiku turēja rokas bikšu kabatās, bija draugs, kas  par nozagto līgavaini bija gatavs ziedot savas termokurpes.  Pats savukārt trešajā kāzu dienā prasīja, vai tiks vests uz Makdonaldu pēc kartupelīšiem. Var jau arī saprast – visu nedēļas nogali Āfrikas sams, tvaicētās pākstis un putukrēms ar magonēm – neviens puika viņa vecumā TO nespētu izturēt.

Milāna #3

Mana itāļu mīlestība.

Yashica – Mat

Iedomājamies to ļoti saulaino dienu kādu nedēļu atpakaļ, kad bija tik auksti, ka skatoties fotoaparāta lodziņā asaras riesās. Jau no otrajiem ziemassvētkiem mana soma ir kļuvusi divtik smagāka dēļ dāvanas, par kuru atdevu to naudu, kuras tā pat man nav,  acis pat nepamirkšķinot. Tātad krastmala, balta Daugava un lērums ar pīlēm, kas satupušas tā, it kā uz apsildāmās grīdas sēdētu nevis uz ledus. No tās bildes man nekas jēdzīgs nesanāca, toties ieraudzīju soliņu ar savu vārdu.

Un nē, tā nav mana nagu laka.  Uz blakus soliņa bija sēdējusi Līva un arī atstājusi tādu pašu sārtu autogrāfu ar tādiem pašiem burtiem. Tādas lūk draudzenītes ar vienādiem nadziņiem.

Kurpes