Piektdienas naktī soļojot vieglā “dabsolī” mājup no pasākuma rakstnieku ielu [Barona un Blaumaņa] stūrī atradu filmiņu, kurai uz robotās maliņas rakstīts 220 CBEMA M8 Безопасная, bet saturs vēsta par to, kā izskaidrot “funkcijas” jēdzienu skolniekiem matemātikā:
Kurš pazaudējis?
Tik vakar ievēroju, ka MacDonald’s pārdevējiem ir speciālas nebalinātas džinsu bikses, kurām uz labās bikšdibenkabatas izšūts liels “M”.
Aprilia Mojito Custom 50/125 . Ar apskaužamu regularitāti redzu vienu debeszilu Vecrīgā dienu no dienas.
/foto no uk.aprilia.com/
Spriežot pēc piekaramajām atslēgām, kas apjož Daugavmalas margas Swedbank Saules akmens parciņā, 2008. gada populārākais precinieks bijis Vitālijs.
Rīta agrumā nosoļoju šo ielu pilnā garumā, un, zinot savas simpātijas pret pilsētu pagalmiem kā tādiem, man šo gājienu nāksies atkārtot, ielienot apskatīt tos visus un atrast visskaistāko. Bez tam tur ir cepuru salons, ķīniešu bistro, pie auto rezervju daļu veikala apgleznots brandmūris ar divu baltu zirgu pajūgu, Vārnu ielas republika un “Staburadzes” cepumu mājas smarža jau krietnu gabalu iepriekš.
Šorīt bija atnācis mākleris, lai novērtētu dzīvokli, kas jau tuvākajā laikā tiks atstāts citiem. Bildēja un secināja, ka viss šeit “horošo”, gan plānojums, gan remonts, dzelzs durvis un telpa veļas mašīnai. Šo māju zināja labi, jo rajons izdevīgs, un vairākiem paziņām pārdevis dzīvokļus blakus kāpņutelpās. Izgājis uz balkona, viņš izdvesa:
- “Vid prosta prekrasnij… A ņeznajete, Rubiks tut ješčo živjot?
Ja tā padomā, šajos pāris gados tā arī neesmu viņu redzējusi, ejot pēc piena mājas čībiņās. Varbūt mūsu kaimiņu būšana tāda pilsētas leģenda vien ir?
Šo uzrakstu jau pāris dienas redzu Rīgas raksturīgākajos krustojumos zīmētu uz asfalta. No kā secināms, ka viņa noteikti ir neizmirstami lieliska, savukārt puisim ir milzīgas kabatas pilnas krāsainu krītiņu.
Šovasar darba darīšanās nācies apmeklēt visdažādākās Rīgas malas, apciemojot konstruktorus, metālmāksliniekus, celtniekus vai galdniekus. Tās vietas visbiežāk ir necilākas par necilu, tāda minimālā programma ar plastmasas logiem, makrofleksu spraugās, taupīgajām spuldzēm, dubļiem pagalma bedrēs un 16 veidu pastkastītēm katrai teritorijā mītošajai firmai pie sarga būdiņas sienas. Tāpēc, ieraugot tur tās glītās divvietīgās bezjumta mašīnas, uzacis nespēj beigt brīnīties, bet elpa noelšās.
p.s. Konkrēti šim auto marku noteikt nav manos spēkos, jo nosaukumu atšifrējošie burti nebija atrodami, taču aizmuguri rotāja uzraksts “coupe” un priekšgalā logotips ar nedaudz slīpi sagāztām 5 vai 6 strīpiņām.
Flīzīšu “pēc raidlaika televizora ekrāns”.
Katreiz, kad iegriežos parciņā, kas starp Šarlotes un A.Briāna ielām blakus šampānieša fabrikai, redzu tādus pārīšus, par kuriem mazotnē teica – dzīves pabērni. Taču viņu sarunas, lai arī ar trekniem vārdiem bagātīgi slacītas, galīgi nedod iemeslu domāt, ka viņu sapņi vai praktiskie mērķi būtu sliktāki par manējiem.
