Vecrīga

Tad, kad man bija 18 gadu,  bet izskats vēl neliecināja par piederību galvaspilsētai un sestdienu rītos tika gaidīti pirmie agrie vilcieni mājup, sapnis par dzīvošanu Vecrīgā likās kā tāda tāla Apsolītā zeme. Reiz pat viens taksists nolēma darīt labu rīta agrumā un aizvest mani līdz mājām par baltu velti, jo, plikām kājām soļojot pa bruģētajām ielām ar visaugstāko papēžu zandalēm rokās, noteikti izskatījos glābjama nekavējoties. Taču ne velti sieviešu žurnāli katrā otrajā rakstā apgalvo, ka agrāk vai vēlāk piepildās visas mūsu vēlēšanās, jo nu pat veselus trīs mēnešus nodzīvoju ar ar brokastu skatu uz Doma laukumu, bet, lai ataisītu viesiem vīnu, gāju uz lejas kafejnīcu aizņemties korķviļķi. Tiku brīdināta par kaitīgajiem draugiem, kas nevilcināsies izmantot manu izdevīgo dislokācijas vietu, tomēr šis rudens vairāk saistīsies ar mīļiem ciemiņiem un lielām ērtībām, neskatoties uz to, ka Mitrokhin’s Master Band repertuāru septembrī iemācījos no galvas.

Tagad dzīvošu 12 minūtes tālāk, un tuvākajās dienās mans brīvais laiks sauksies Remonts – pelēkā, rozā vai baltā krāsā.

Vīnes piezīmes #2

Likumsakarīgi, ka ceļojot pašai par sevi noorientēšanās svešā pilsētā notiek ātrāk, savukārt kompānijā, kad pareizā virziena atrašana veļas uz citu pleciem, apskates objekti atmiņā paliek vairāk kā fakti paši par sevi. Tomēr bija vieta, kuru trešajā reizē jau varēju atrast patstāvīgi:

“Phil” – kafejnīca/ bārs/ veikals ar liektu grāmatplauktu, kur var ne tikai apskatīt, bet arī nopirkt vērtīgas bilžu grāmatas, komiksus un nopietnus romānus vācu valodā. Šeit neatradu divas vienādas lampas pie griestiem,  sienas rotāja bilžu sienas ar kulta filmu scēnām un platēm, un pilnīgi visas mēbeles pretendēja uz dizainu, lai arī cik nomīļotas neizskatītos. Savukārt aiz grāmatu galda, kam puse vakaros pārvērtās par DJ pulti, pinkains mūzikas noteicējs lutināja apmeklētāju ausis tik tīkamā skaļumā, lai es nezaudētu sarunbiedrus un stāstu pavedienus.

“Ne velti!” – nodomāju, kad dienas atpakaļ, runājot ar Vīnes pazinēju, uzzināju, ka tai vietai gadu desmit vismaz vai varbūt pat vairāk.

1060 Wien, Gumpendorferstr. 10-12

foto: Matīss Groskaufmanis

Kafija

Var jau būt, ka tā ir tikai sagadīšanās vai novērojums, bet visos laika posmos man vismīļākie draugi ir bijuši tie, kas aicina dzert kafiju kafejnīcās.

Meitene

Pie blakus galdiņa sēdēja kāds sērfotāj tipa Tētis ar savu astoņgadīgo [apmēram] Dēlu un laiski ēda pusdienas, bet lejā uz riteņiem aizvizinājās draudzenes. Tētis dēlam: “Paskat, tā meitene, nevarēju atcerēties, kur esmu redzējis. Smuka, ne?” A puika jau nedaudz vēlāk klapatoja no oficiantēm šķiltavas tētim un ar pirkstiem mēģināja izzvejot pēdējās šķidruma paliekas no konjaka tipa glāzītes.

Terase

Iespējams daudziem bērnībā patika sēdēt logos, kājas kūļājot ārpusē – tāda pirmos stāvos dzīvojošu resgaļu priekšrocība, jo augstāk  neļāva un bailīgi arī jau galu galā. Taču tās dažas tvanīgās vasaras dienas galvaspilsētā dara savu, un logu stikli tiek pacelti augšup, salikti mīksti spilveni un norasojusi auksta sārtvīna glāze ar savu veldzi gatava aizstumt nebūtībā dzīves grūtumus.

Gala rezultāts dod gandarījumu, bet vēl pavisam neilgu laiku atpakaļ, rasējumos bīdīju turpu šurpu Vīna Studijas terases platumu, ar darba kolēģi apspriedām galdiņa lielumu, krāvām auto pilnu ar porolona ruļļiem, kā arī pēdējā dienā skrēju n-reizes pēc skrūvītēm uz pārielas būvniecības veikaliņu.

/foto J.Pīlēns/

Silts

Mēdz būt grūtas dienas un skumji vakari, bet tam visam seko rīti, kad  tevi pie dzīvības var noturēt tikai zupa pašā agrumā nevis kafija, kas liek kuņģim sagriezties sājā grimasē. Tie ir tie vientulīgie brokastu rīti mīlīgās kafejnīcās, kad nav iespējams nenoklausīties svešu draudzenīšu sarunu:

-Iedomājies, viņai bērns iečurāja printerī..

/@ kafe “Silts”/

Pēterburgas stāstiņi aprīlī #2

“Tev notiekti jāpagaršo mūsu piškas!” iesaucās Aņa.

Tā tur sauc eļļā ceptus gredzentiņvirtuļus, kas pasniedzot tiek apbērti ar pūdercukuru. Maksā 7 vai 8 rubļus, un tos parasti pārdod kvadrātmetros ļoti mazās kafeinīcās ar atturīgu iekārtojumu, vien pāris letes – stāvgaldiņi pret sienu, kas tā arī saucās “Pišečnajas”. Ceptas eļļas smaržas pievilkušām frizūrām, bufetnieces parasti ir tādas dzīves nogurušas, tomēr efektīgas dāmas, a paši virtuļi saldin saldi! Blakus gan vēlams turēt rūgtu tēju un klēpi ar salvetēm, bet neviens pats apmeklētājs nepērk vienu virtuli. Vismaz trīs. Pati redzēju vīru, kas līdzņemšanai ņēma sešpadsmit. Vēl te dažkārt meitenes sauc par Piškām vai Pižečkām, vai nav mīļi! Iespējams, ka tas varētu apzīmēt, cik viņas  gardas. Nu vai arī apaļas.

Vispār ir tāds fenomens, ka vari Pīterā nodzīvoties dažas dienas un iztērēt lērumu naudas, vai arī būt paēdis, izklaidējies katru vakaru, tērējot nieku. Tāpēc tie cilvēki kaut kā tur izdzīvo, pat ja viņiem nav ne kapeikas.

p.s. Dotajā brīdī 1000 rubļus maina pret 16,5 latiem.

Zirbulis

Ziniet, Olimpijas Rimi ēdamajā stūrītī, dzīvo zvirbulis, kas ne no viena nebaidās. Gluži no šķīvja neēd, bet pielēkā cilvēkiem pavisam tuvu. Man liekas, labi viņš tā dzīvo, jo kaķi uz viņu skatās tik no grāmatu vākiem. Tā viņš tur lēkā zem galdiem un virs grāmatu un žurnālu stendiem, un ienāca prātā, ka tā tak tas var sakakāt visas grāmatas, tāpēc un tieši tāpēc, tās nesaiņo ārā no celofāna plēvītēm! Vēl iespējams zvirbulis ir depresijā, jo citi zvirbuļi nebrauc ciemos, tāpēc nekas neatliek kā ēst un žēloties par lieko svaru garās vēstulēs.
p.s. Stendā bija grāmata mazajiem “Resnais svešinieks”, bet tā kā tā bija plēvītē – neuzzināšu, vai tā nav bērniem bīstama.

Sentimentālā literatūra

Izvilku no telefona bildes un sasmaidījos par šo. Tā ir bildēta Pēterburgā grāmatnīcā Dom kņigi. Vesels plaukts, kur nu, varētu teikt vesela sekcija ar “zarubežnuju sentimentaļnuju ļiteraturu” krāsainām muguriņām. Blakām otrajā stāvā bija kūku kafeinīca “Šokoladņica” ar skatu uz Ņevskij prospekt. Padārga, toties tiramisu zirga lielumā.

Latviski laikam saka – ārzemju daiļliteratūra un viss.

Iztiek bez sentimenta.

Vīna studija

Vēl viena vieta Rīgā, kurā vakarējot pie galdiņa, malkojot vīnu no lielas glāzes, sajūties piederīgs jaunajiem, skaistajiem un trauksmainajiem.

“Vīna studija” – vīna veikals un bārs. Elizabetes un Antonijas ielas stūris.