“Ja paliksi uzticīgs Idejai, tad arī Tā nelaidīs pa kreisi.”
/kudatuda.com meitenes vakardienas pecha-kuchā./
“Ja paliksi uzticīgs Idejai, tad arī Tā nelaidīs pa kreisi.”
/kudatuda.com meitenes vakardienas pecha-kuchā./
Spriežot pēc piekaramajām atslēgām, kas apjož Daugavmalas margas Swedbank Saules akmens parciņā, 2008. gada populārākais precinieks bijis Vitālijs.
Ja nebūtu pirkusi un apmeklējusi visus tos koncertus pēdējo gadu laikā, tad manā maciņā būtu par aptuveni 600 ls vairāk. Atradu kaudzi ar biļetēm, revidējot plauktiņu savā skapī.
Var jau būt, ka tā ir tikai sagadīšanās vai novērojums, bet visos laika posmos man vismīļākie draugi ir bijuši tie, kas aicina dzert kafiju kafejnīcās.
Kā mainīt ne visai interesanta vakara gaitu?
Secināt, ka visas Rīgas uzdzīvotāji noveduši līdz bankrotam esošās izklaižu vietas, lai atdotu simpātijas Briāna ielas “Pienam”, ne tik piepildot vietu, bet arī sastājoties garumgarā rindā. Tajā brīdī dzimst pati ģeniālākā ideja visā pasaulē, ka iespējams taču apiet apkārt, pārkāpjot pāri sētai no parciņa puses!
Tad nu ziniet, TAS ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo sētas durvis, kas pirmsākumos kalpoja kā ieejas, ir slēgtas, bet pagalms šķiet izgaismotāks par “Star Treku“, kad ar vieglu sārtumu jāatgriežas pie iepriekš minētā žoga posmiņa. Taču vakara lūzuma punkts ir iestājies, bikses nav saplēstas, kāds visu varoš spēks no augšas tumsā ļāvis neiekāpt suņu atstātajās dāvaniņās, un varam sev papliķēt uz pleca, ka izklaidi piektdienas vakaram spējam atrast arī šādi.
Šajā nedēļas nogalē no darba biju paņēmusi digitālo atālumu mērītāju, lai izpalīdzētu ar kāda dzīvokļa uzmērīšanu. Novakarē sāku niekoties – mērīt attālumus savās mājās un arī no balkona līdz kaimiņmājai [45 m starp citu], cerot nevienu nesabaidīt ar sarkano lāzerpunktiņu. Vēl nolēmu pārbaudīt, vai mērot pret spoguli aparāts protestētu vai nomērītu divtik attālumu, tā kā spoguļdurvīs atspīd gaiteņa siena, un visi taču zina, ka spogulī ir tieši tāda pati pasaule un dzīve, tikai otrādāk.
Un tad sekoja fizika mazajiem… mērot gaiteņa platumu no spoguļa virsmas pret sienu ieguvu 1,6 m, savukārt pretējā virzienā no sienas uz spoguli, kur punktiņš fiksējas uz atspīdumu tai pašai pretējai sienai, attālums bija nevis dubultā, bet gan 2,6m. Ak tā! Milzu saviļņojums par acīmredzamo atklājumu – tātad Aizspogulija īstenībā ir ciešāk saspiesta, un tikai mūsu acīm izskatās tāda pati… un tad zvans pie durvīm, ciemos ieradusies Eve. Agnese velk ārā aparātu un sāk demonstrēt atklājumus. Un ko domājies! Tas mērītājs tagad izmēra, ka attālums spogulī ir tieši dubultā garāks – 3,2 m, nevis 2,6 m kā iepriekš.
Visa kolosālā teorija par saspiesto Aizspoguliju aiziet pīpenēs jebšu staigāties pa pļavu, lasot margrietiņas.
Pilnmēness un bezmiegs ir komplektiņš, kas uz mani strādā vienmēr un ar garantiju.
Ziniet, ko sabildē pilnīgi visi rīdzinieki aizbraucot uz Liepāju?
Protams, ka kuģīšus ar karodziņiem, kas stāv pretī Fonteina Royal viesnīcai… un jūru saulrietā, jo uz saullēktu pamosties ir neiespējami. Pēc tam seko teksti – kā es šeit gribētu dzīvot, te tāds miers, un pilsēta tik skaista, a jūra – tā taču ir īsta jūra, nevis štrunta līcis. Ja vien Liepāja būtu tuvāk… varētu tak būt tuvāk Rīgai. Viena liepājniece pārtrauc: “Es jums rādīšu, tuvāk Rīgai! Neparko!”.
Tāpēc jau tai pilsētai tā burvība, ka tik tālu.
Bobs Dilans un Dima Bilans skan gandrīz vienādi – atliek tik samainīt pirmos burtus.
Dažkārt ir pilnīgi nepieciešams uzvilkt romantiska piegriezuma sarkanu kleitu, lai gadījumā, ja kāds pusnaktī vizinātu pa Rīgu uz melni glancēta riteņa bagāžnieka, tā skaisti plīvotu.