***

Ir diez gan jau amizanti noskatīties, kā puikas ietaupa uz frizieri, vannasistabā tiekot pie vasaras frizūrām, kas izceļas ar īpašu vieglumu un praktiskumu, līdz ar mazāku šampūna patēriņu tuvākajā nākotnē. Draudus arī man tikt pie šāda matu sakārtojuma netvēru nopietni, saprotot,  ja Šineadas O’Conor gadījumā tas izskatās cēli, tad Brinijas soļi šai virzienā rosina smaidu. Savukārt mirklis pēc nejaušas frizūras pielabošanas ar mašīnīti bez garuma regulētāja, liek locīties sajūsmā, skaidri apzinoties, ka no šīs dienas vēl ilgi par vannas aizdambējumiem būšu atbildīga vienīgi es.

Ķirsis

Ja grib, lai no kucēna izaug drošsirdis suns, tad tā vārdā jābūt vismaz vienam “r” burtam. Šodien vienu tādu bokseri redzēju – Ķirsis!

Lasītāja

Jau otro dienu man pretī pa Valdemāra ielu nāk jauna sieviete ar atvērtu grāmatu rokās. Krustojumā pamet acis uz augšu, novērtē zaļā vai sarkanā gaisma un, turpinot lasīt, pārsoļo ielu.

~9.30 pie 49.vidusskolas

Sēta

Kā mainīt ne visai interesanta vakara gaitu?

Secināt, ka visas Rīgas uzdzīvotāji noveduši līdz bankrotam esošās izklaižu vietas, lai atdotu  simpātijas Briāna ielas “Pienam”, ne tik piepildot vietu, bet arī sastājoties garumgarā rindā. Tajā brīdī dzimst pati ģeniālākā ideja visā pasaulē, ka iespējams taču apiet apkārt, pārkāpjot pāri sētai no parciņa puses!

Tad nu ziniet, TAS ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo sētas durvis, kas pirmsākumos kalpoja kā ieejas, ir slēgtas, bet pagalms šķiet izgaismotāks par “Star Treku“, kad ar vieglu sārtumu jāatgriežas pie iepriekš minētā žoga posmiņa. Taču vakara lūzuma punkts ir iestājies, bikses nav saplēstas, kāds visu varoš spēks no augšas tumsā ļāvis neiekāpt suņu atstātajās dāvaniņās, un varam sev papliķēt uz pleca, ka izklaidi piektdienas vakaram spējam atrast arī šādi.

Silts

Mēdz būt grūtas dienas un skumji vakari, bet tam visam seko rīti, kad  tevi pie dzīvības var noturēt tikai zupa pašā agrumā nevis kafija, kas liek kuņģim sagriezties sājā grimasē. Tie ir tie vientulīgie brokastu rīti mīlīgās kafejnīcās, kad nav iespējams nenoklausīties svešu draudzenīšu sarunu:

-Iedomājies, viņai bērns iečurāja printerī..

/@ kafe “Silts”/

in Bruges

Ja  neko  nezinātu par šo filmu, tad viena diena Brigē, nozīmētu tik vien kā kafijas pupiņas šokolādē un ciku-caku mājiņas ar maziem “Zupu dārziņiem” [tieši zupu nevis garšvielu vai salātu].

Tornī tika uzkāpts un ar laiviņu izbraukts.

Koks. Turpinājums.

Nākamā bilde manā komiksā “Koks”.

Svaru bumbas

Dzīvoklī, kurā dzīvoju, viesistabā stāv divas svaru bumbas – 16 un 26 kg smagas – ar kādām senāk tika uzturēta fiziskā forma, rītos iznākot uz balkona bezroku “maikās” un “trennuškās”. Draudzenes ciemojoties jautāja:

-Kurš gan jums te tādas cilā?

-Agnese. Katreiz, kad jāizmazgā zem un ap tām grīda.