Tu man šodien ļoti patīc

Beidzot gatava ir kartiņas versija angļu valodā. Atliek tik sadrukāt un sadāvināt saviem ārzemju draugiem. Viena un otra puse:

Go Go Yellow Screen

Līdz šai dienai dzīvoju ar pārliecību, ka virsrakstā minētā dziesma ir Yaputma Sound System gara darbs un nepārspējams deju gabals kopš mana apzinīgā vecuma. Atceros arī videoklipu, kurā dauzījās tā brīža Rīgas jaunie un trauksmainie, un kuru rādīja Kārlis Bikšus savā mūzikas raidījumā.

Tomēr ar katru dienu mēs kļūstam tikai gudrāki, un manas acis nu ir atvērtas. Lūk, orģinālizpildītāji ar spoguļbumbu un fantastiskiem deju soļiem:

Aizkari

Es gribētu šeit dzīvot. Vienmēr esmu zinājusi, ka aizkari spēj darīt lielas lietas, piemēram, vienā mirklī sakārtot istabu.

Interjera autori poļu arhitekti Centrala. Atrasts caur desire to inspire.

Kalnciema ielas velodarbnīca

Jau kādu laiku skumji skatījos uz to viesistabas stūri, kur stāv velosipēdi, katrreiz nopūšoties, ieraugot pārdurto un izpūtušos riepu, kas nebūt nevairoja mana riteņa skaistumu. Šorīt nolēmu izdarīt To – paņēmu velosipēda pakaļējo riteni un aizdevos uz veloremontdarbnīcu. Kādus pāris gadus atpakaļ mirkļa uzplūdā nopirku no šeit strādājošajiem savu tagadējo riteni, kuru varu iecelt vilcienā ar vienu roku un velobraucienos bildēt ezīšus uz ceļa nesatraucoties, ka varētu atpalikt no grupas. Plus tur vēl bija tāds romantisks stāsts, ka jauneklis savulaik  salicis savai meitenei vislabāko velosipēdu, bet tad pašķīries, un tas palicis lāga neiebraukts.

Bet par ko vienmēr esmu domājusi, ir tas, ka tajā darbnīcā es iegriežos labi ja reizi gadā, bet man vienmēr jautā, kā ripo vai daudz vizinos, un nezinu, vai viņi tiešām atcerās manu seju vai arī velosipēdu? Smejos, ka drīzāk jau pēdējo, līdzīgi kā zobārsti, kas atcerās klientus pēc zobiem. Kā jau teicu, šoreiz man bija līdzi tikai aizmugures ritenis, bet atpazina uzreiz, atrada mazo stikla gabaliņu riepā un nu man ir velosipēds darba kārtībā.

Pārdaugava – spēks.

C.S.I

Skatos seriālu “C.S.I. NY” un filmas vidū, rādot lielpilsētas izgaismotās augstceltnes naktī, atskan Cut Copy dziesma “Lights and Music”. Jauki, jauki..

Ārzemes

Pilnīgi neizturami sagribējās aizlaist līdz ārzemēm izvēdināt galvu. Tā pat kā to darīju martā. Aizbrauktu uz Galveju pēc jauna un spīdīga datora, uz Prāgu pēc auduma maisiņa ar čehu alu, līdz Delftai atrādīties un mazināt sentimentu, un līdz Londonai, lai pa logu paskatītos uz Tauverbridžu un ar skaistākajām kurpēm kājās pastaigātos pa Brikleinu… bet ārā ir krīzīte, un tai ir iepūst par manām vēlmēm nesteidzīgi brokastot kafeinīcās.

Apsveicot

Ja jums ir kādi krievu draugi, un kādam no viņiem ir dzimšanas diena, kartiņā var rakstīt:

с днюхой!

Slengs un sarunvaloda, bet labiem draugiem tā var. Izlasīju pie Grada, viņš dzīvo Pēterburgā un no krievu valodas šo to saprot.

p.s. Man vienmēr paticis arī “с праздничком!“, jo to var lietot plašāk.

Liepāja

Ziniet, ko sabildē pilnīgi visi rīdzinieki aizbraucot uz Liepāju?

Protams, ka kuģīšus ar karodziņiem, kas stāv pretī Fonteina Royal viesnīcai… un jūru saulrietā, jo uz saullēktu pamosties ir neiespējami. Pēc tam seko teksti – kā es šeit gribētu dzīvot, te tāds miers, un pilsēta tik skaista, a jūra – tā taču ir īsta jūra, nevis štrunta līcis. Ja vien Liepāja būtu tuvāk… varētu tak būt tuvāk Rīgai. Viena liepājniece pārtrauc: “Es jums rādīšu, tuvāk Rīgai! Neparko!”.

Tāpēc jau tai pilsētai tā burvība, ka tik tālu.

Rudens

Patīk, ka šogad ir garš, sauss rudens, un ja izbrauc ārpus Rīgas vienu nedēļas nogali līdz Liepājai, otru šurpu turpu pa Vidzemi, ceļi izlīkumo dzeltenos kokos. A pa logu lūk, kas:

Par dāvanām

Katru gadu pienāk tā diena, ko visi pazīst kā dzimšanas dienu. Un tu kā jubilārs to sagaidi ar pacilājumu vai gluži otrādāk ar vieglu smeldzi [nesaukšu to par depresiju]. Bet ir tāda lieta kā dāvanas. Tās mēdz būt dažādas – iepakojamas un nē, paredzamas vai nē, dārgas, bezjēdzīgas vai nenovērtējamas. Vēl ir tādas paciņas no ārzemēm. Senāk citiem bērniem tādas sūtīja, a man nebij tādu radu. Tad nu šodien manās rokās nonāca viena tāda. No Nīderlandes. A iekšā viens mazs fotoaparāts Agfa Clack no Delftas Fleamarket “lielbaltūsaina” krāmu tirgotāj onkuļa. Nu ko, vēl viens aparāts manam acu mirdzumam – blakus Fisheye, Holgai, Ļubitelem, Zenītam, kas man vēl jāiemēgina, un Pentacon TTL, kas iedots uz laiku un ražo man skastas miglainas bildes, jo nav viegli trāpīt asumu īstajā vietā.

Jā, šī gada dāvanas visas kā viena ir lieliskas, bet šeit var redzēt vienu no darba kolēģiem, kas mani pārsteidza nesagatavotu savā lieliskumā:

Grafiti komplektiņš = Balts kostīms-kombinzons + maska + cimdiņi + krāsu baloniņi aktuālajos rozā, gaišzilajos un sudraba toņos.

Mājas es neappūtīšu, kā arhitektei roka neceļas, bet asfaltu vai interjerā kādu sienu ar stensilu… Mierīgi.