The 100-year-old photo blog

Ieraudzīju blogu ar ļoti daudz skaistām vecām fotogrāfijām, kur katrai pielikts datējums un īss apraksts. Bildes var apskatīt diezgan lielā izšķirtspējā.

Pēterburga un cilvēki

A cilvēki šeit ir tādi mīlīgi, mīlīgi. Pieklājīgi, izpalīdzīgi un meitenēm uz atvadām skūpsta roku, un tas tik dabiski sanāk, ka ne mirkli nerodas doma, ka uzspēlēti. Nevienu pašu. “Agnese” vispār esot tāds ļoti rets vārds, te tā nevienu nesaucot, uzreiz varot atcerēties. Nosmējos, ka tāpēc jau šurp braucu, lai nebūtu viena no daudzām.

Man stāstīja gadījumu, kā jaunēklis izlecis ārā no tramvaja, jo ieraudzījis skaistu meiteni, un ziniet, te tā tiešām notiek. Aņa teica, ka esot arī daudz to sarežģīto inteliģentu, viņai tie ne īpaši. Dzīve tak ir tik īsa – vajag to tā vienkārši nodzīvot, bez sagudrotām grūtībām. “Ja že sjuda v Piter iz Jakutiji toļka iz za ļubvi prijehala.”

Pēterburga un kāzas

Precas gan viņi te daudz un jauni gados. Protams, ka augusts, un arī šeit esot 8.08.2008. gāzuši apkārt zagsus un kafeinīcas ar kāzu mielastiem. Viņiem ir viena tāda iela – Furšatskaja – kura nosēta no vienas vietas ar kāzu pasākumu organizēšanas pakalpojumu kantoriem, arī pati dzimtsarakstu nodaļa šeit. Pretī tās durvīm labprāt kavē laiku vecas tantes, un smaids ieslīgst viņu krunkainajās vai tuklajās sejās, kad redz kā fotogrāfs aicina pie ārdurvīm gaidošos viesus, skaļi saukt “rūgts!” jaunajam pārim, vai “slava Oktjabrivskajai revoļucijai!”. Vienalga. Ka tik skaļi. Un ja vēl visi reizē palektos un līgava grieztos, bildes sanāktu vienkārši lieliskas.

Tādi sapucējušies cilvēki te ir it visur – parkos, ielās, pie pieminekļiem. Viena no tradīcijās ir doties uz Vasiļevskij ostrav, lai izdzertu šampānieti un bildētos pie sarkanajām kolonnām. Neredzēju nevienu pāri agrā pusmūžā, bet gan jau ir arī tādi.

Romantika Pīteru k ļicu.

Pēterburga un foto.

Viss sākās ar to, ka gūglē atradu lomography.ru, un nolēmu, ka varētu aiziet apskatīties un iespējams iegādāties 35mm filmiņas adapteru savai Holgai. Nu jau esmu pieradusi, ka Pēterburgā mazie veikaliņi atrodami māju pagalmos, dīvainās kāpņutelpās un nebūt ne pirmajā stāvā ar lieliem skatlogiem. Liekas, ka ar pārdevēju vai lomogrāfu, kā viņš pats sevi nodēvēja, kad jautāju, kas viņš pēc profesijas, norunājām vairāk kā pusstundu par Rīgu, lomo, fotografēšanu un vispār. Lūk, viena no viņa bildēm:

Grads pierunāja netērēties un ieteica vairākus fotokomisijas veikalus, jo ieminējos, ka gribētu nopirkt kādu vecu fotoaparātu. Izstāstīja, ka Krievijā izdevīgāk ir pirkt šeit ražotas kameras, kas ir ievērojami lētākas kā citur, savukārt ārzemju ražojumiem ir diezgan liela muitas nodeva, tāpēc tie te dārgāki.

Vispār jau tie komisijas veikali ir fotogrāfu paradīze – te var atrast visu vai gandrīz visu – jaunus un vecus fotoaparātus, strādājošus un negluži, objektīvus, filtrus un ko tik vēl nē. Manā īpašumā tagad ir arī par mani divas reizes vecāks “Ļubiteļ” -  tāds pats ar kādu bildējām Londonā, 1952 gada modelis, kam saglabājies 1 dzeltenais filtriņš un tāds pieskrūvējams vadiņš, kas ļauj nospiest fotoaparāta slēdzi [kuram noteikti ir kāds speciāls nosaukums]. Nevarēju neņemt, tā cena bija 800 Rub, kas ir mazāk par 20 Ls. Savukārt, tā kā šim aparātam jau ir iespējams sagrozīt visādus cipariņus, pēc pāris dienām nolēmu, ka “mņe nužna takaja štučka, katoroi možna svet pomeriķ”. Tā nu ar šādu tekstu iesoļoju vēl vienā no foto veikaliem, kurā man eksponometru vienkārši uzdāvināja:

-Jestj u nas eksponometri, no oņi dovoļna daragije.

-Daaa… deistvitelno.

-A vi naverna načinajušaja. Vam že takije sovsem ņe kčimu. Ei, sluš gde u nas tut vaļasa takoi s sovetskih vremjon. Harošij bil. . davai mi jevo vam otdadim.

-Kak eto otdadim. Ja i zaplaķiķ mogu.

-A mi jevo i pradatj ņemožim, našļi tut u dverei, kto ta uraņil i uže polgoda tut u nas. Beritje! Ja pokažu, kak rabotajet.

un man vēl jautā, kāpēc tik ļoti patīk Pēterburga… Da eta samij lučšij gorod na svete!

Pēterburga. Dobroje utro!

Rīts sākās ar to, ka jau pirmajā pusstundā man metro tika izvilkts laptops no mugursomas. Viens mirklis un  mans sapnis par jaunu un spīdīgu datoru tuvojas milzu soļiem. Nu ko, neapskaužu… paši nožēlos, kā iegrābušies.

p.s.  A pie stacijas uz asfalta bij uzpūsts :” Dobroje utro, Angelok!”

Angela-A

Ģībstu no frančiem:

imdb info

Sarkana kleita

Dažkārt ir pilnīgi nepieciešams uzvilkt romantiska piegriezuma sarkanu kleitu, lai gadījumā, ja kāds pusnaktī vizinātu pa Rīgu uz melni glancēta riteņa bagāžnieka, tā skaisti plīvotu.

Kaktuss

Pārstādīt kaktusu bez bieziem gumijas cimdiem nav nemaz tik laba doma.

Esi sveika pincete un sālsūdens bļoda!

Vīna studija

Vēl viena vieta Rīgā, kurā vakarējot pie galdiņa, malkojot vīnu no lielas glāzes, sajūties piederīgs jaunajiem, skaistajiem un trauksmainajiem.

“Vīna studija” – vīna veikals un bārs. Elizabetes un Antonijas ielas stūris.

Atradums

Piektdienas tumsiņā, sēžot baltajos pītajos krēslos pie Meta kafe, atradu uz galda mētājošos diapozitīvu fotofilmas fragmentu. Ieskanēts tas izskatās šādi:

Ja kādam pazudis, piesakās!